saulains
Laika ziņas: Rīga 18°C. saulains
DR vējš 1 m/s
piektdiena, 2014.g. 1. augusts 08:43
Vārda dienas: Albīna, Albīns
Sabiedrībā

Izsalkuši suņi uzbrūk cilvēkiem (22)

 
07.februāris 2011  08:17

Lai gan lieli klaiņojošu suņu bari šoziem cilvēkiem masveidā nav uzbrukuši, tomēr fiksēti vairāki atsevišķi gadījumi, kad nikni un izsalkuši dzīvnieki sakoduši cilvēkus.

Izsalkuši suņi uzbrūk cilvēkiem

Dzīvnieku ķērāji saka, ka saņem aizvien vairāk satrauktu zvanu par vienatnē klīstošiem, bīstamiem suņiem, kas siro gar privātmājām un  pa tuvējo mežu. Suņu patversmju darbinieki novērojuši, ka pazudušus suņus saimnieki nemeklē, jo neatmaksājas, vieglāk ir paņemt jaunu.

Šokējošu faktu atklāj Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola: ir saimnieki, kas vakarā palaiž vaļā badā turētu suni – lai pa nakti saēdas. Šādi mežonīgi suņi apdraud ne vien dzīvniekus parka voljēros, bet arī cilvēkus, jo suņi ir izsalkuši un ne no viena nebaidās. Eksperti ir vienisprātis, ka vienīgā izeja - steidzami jāievieš vienota datu bāze ar dzīvnieka “personas kodu” un jāprasa atbildība no saimnieka.

Bolderājas klaidoņi

Aizpagājušajā nedēļā Aizputes novada Lažas pagastā suns sakoda abas kājas 37 gadus vecai sievietei. Niknais dzīvnieks uzbrucis pie mājām septiņos vakarā un plosījis augšstilbus.
Savukārt Ventspilī saimnieku nepieskatīts suns uzbrucis sievietei un 7 gadus vecam bērnam.  Zēnam suns saplēsa virsjaku un pamatīgi izbiedēja. Smiltenes centrā pie lielveikala TOP vairākas dienas klaiņojuši suņi, ko ievērojuši pircēji un ziņojuši pašvaldībai. Rīgā klaiņojošie suņi visbiežāk sastopami Bolderājā un Lubānas ielā pie kapiem, stāsta veterinārās klīnikas “Dr.Beinerts” vadītājs Jānis Beinerts.

Tieši šī klīnika ir vienīgā, kas apkalpo Rīgas pašvaldību, sniedzot tādu pakalpojumu kā klaiņojošu dzīvnieku izķeršana. Bez suņiem, kaķiem un seskiem, ķērāju ķetnās nonāk arī lapsas, jenotsuņi un putni. Šobrīd ar klaiņojošu dzīvnieku ķeršanu nodarbojas 14 speciāli apmācīti darbinieki, kas izmanto bisi ar tādu kā šautriņu, pildītu ar trankvilizatoriem, lai iemidzinātu vai nomierināti dzīvnieku. Ņemot vērā sabiedrības negatīvo reakciju uz šāda veida šaujamo, suņi tiek ķerti arī ar speciālu kārti, kuras galā ar cilpa ar fiksācijas mehānismu. Beinerts saka, ka pēdējā pusgada laikā bijuši divi gadījumi, kad suņi bijuši tik agresīvi, ka tos nācies eitanazēt. Par klaiņojošiem suņiem cilvēki zvanot bieži, tomēr notvert četrkājus neizdodas tik bieži, jo suņu bari apdzīvo samērā lielu teritoriju un pārvietojas ātri. Izdevies noķert baru pie Lubānas ielas kapiem, Dārziņu rajonā. “Bolderāja ir tāda jocīga vieta, tur cilvēkiem šķiet, ka viņi dzīvo ciemā nevis pilsētā. Atver durvis un izlaiž suni izskrieties. Suns atgriežas, bet saimniekam, kurš dzīvo 4.stāvā, slinkums kāpt lejā un ielaist suni iekšā. Pārējie kāpņu telpas iedzīvotāji netiek mājās, jo liels suns sargā durvis,” stāsta Beinerts. Gadās, ka, izsaucot suņu ķērājus, kaimiņi kārto savstarpējās attiecības un atriebjas viens otram.

Masveidā traumas gūst putni

Veterinārārsts stāsta, ka lapsas un jenotsuņi pēdējā laikā Rīgā ieklīst reti, toties putnu ar lauztiem spārniem un traumām tik daudz, ka tie nav iekļāvušies pašvaldības piešķirtajā budžetā. Putni savainojuši sevi ielidojot elektrības vados un ietriecoties stiklos. Ar ko tas skaidrojams zvēru ārsts nemācēja teikt. Visbiežāk šādi putni tiek eitanazēti vai atdoti cilvēkam, kas sola par tiem parūpēties. Beinerts saka, ka cilvēkiem nevajadzētu ņemt rokā un nest uz klīniku putnus, kas it kā nespēj palidot, jo var gadīties, ka tie ir jauni putni, kas vienkārši mācās lidot. Beinerts saka, ka klaiņojošodzīvnieku problēmu mēs nekad neatrisināsim, ja netiks ieviets ne vien obligāts mikročips, bet izveidota arī kontroles sistēma.

Viņaprāt, pašvaldības policistiem vajadzētu pārliecināties vai sunim ir čips un ja tā neesamības gadījumā, saimnieks jāsoda. Viņš min piemēru, ka ir suņi – pastāvīgā suņu ķērāju klientūra. Tas klaiņo, tiek noķerts, atdots saimniekam un pēc kāda mēneša klaiņo atkal. Viens tāds esot no Olaines. Viņaprāt, nekādas atlaides nedrīkst būt: “Arī lauku krančiem jābūt ar čipu, jo nav taču atlaide, ka laucinieki var dzīvot bez pasēm.”  Jautāts par klaiņojošo kaķu sterilizācijas programmu, Beinerts izsaka bažas par kaķu meiteņu veselību pēc operācijas, ka ir daudz komplicētāka nekā runčiem. Kaķenēm pēc dzemdes amputācijas būtu jālieto antibiotikas un vēl dažas dienas jāpavada klīnikā ārsta uzraudzībā, bet naudas trūkuma dēļ tās tiek palaistas mājās. Par Rīgas pusē klaiņojošiem dzīvniekiem lūgums informēt, zvanot uz tālruni: 67288539.

Jau gadiem tiek runāts par vienotas mājas dzīvnieku datubāzes izveidi, kurā būtu reģistrēti kaķi, suņi un seski ar zemādas elektronisko mikroshēmu, kurā ievietota unikāla ciparu kombinācija, tāds kā personas kods.  Šobrīd ir cerības, ka ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu gada vidū datubāze sāks darboties.  Plānots, ka saimniekiem nāksies reģistrēt savus mīluļus no 1.jūlija. Mikročipa ievadīšana un pases izsniegšana maksās savus pārdesmit latus. Par klaiņojoša un reģistrēta dzīvnieka noķeršanu, transportēšanu un aprūpi saimniekam būs jāmaksā.


Klaiņojoši suņi var sapāroties ar vilkiem

“Kā to var nezināt? Protams, ka suņi ir bīstamāki par vilkiem! Tie ir mūsu sabiedrības domāšanas trafareti. Vilks ir ļoti bailīgs dzīvnieks, kas aizbēg pirmais un nekad, nekādos apstākļos nekļūs par jūsu mājas sargu, jo mežā nav ko sargāt. Man nereti zvana tādi cilvēki, kas saka, ka grib turēt mājās vilku, lūsi vai pat lāci, ar atļauju viņiem neesot pronlēmas, nokārtošot. Bet tas ir absurds! Viņi domā, ka dzīvnieki būs kaut kādi briesmoņi, tas ir mīts, viņi ir bailīgi,” stāsta Velga Vītola – zvērkope ar 30 gadus garu pieredzi. Par cilvēkiem, kas nerūpējas par suņiem, bet palaiž uz nakti sarūpēt barību – stirnas vai zaķus, viņai ir strikts viedoklis. Tādi ir bargi jāsoda. Šoziem uz Gaujas Nacionālo parku atvesta suņa sakosta stirniņa. Bijuši gadījumi, kad stirnas, kas mitinās voljerā, ieraugot suni, tik drausmīgi pārbīstas, ka mirst no bailēm un stresa. “ Stirna nezina, ka priekšā ir žogs un suns viņai netiks klāt. Stirna no visa spēka triecas prêt žogu un mirst panikas lēkmē. Kādu rītu ieraudzīju vēl siltu no bailēm mirušu, jaunu stirniņu. Tā bija vienīgā reize, kad mēģināju dzīvnieku mākslīgi elpināt. Kāds stirnāzis ar jaunajiem ragiem, kas ir pūkaini un augot asiņo, tā bija triecies voljērā, ka uz vietas noasiņoja. Skats bija drausmīgs. Šogad pa sērsnu klīstošās, novārgušās stirniņas suņiem ir viegls laupījums. Es nevainoju suņus, tiem ir instinkti, bet cilvēku bezatbildību,” stāsta zvērkope. Teorētiski ir iespējams, ka klaiņojoši suņi sapārojas ar vilkiem un tad piedzimst hibrīdi, kas ir ļoti bīstami, jo tiem piemīt gan vilka mednieka īpašības, gan suņu ziņkārība, gudrība un bezbailība. Lai gan šādi sajaukšanās gadījumi ir liels retums, ir zinātniski pierādīts, ka tā notiek. Pierādījums tam ir Līgatnes dabas parkā dzīvojošie suņi – vilki Dženija un Kate, kas atrastas Limbažu mežos. Domājams, ka tur mīt vēl citi suņuvilki. “Ja kuce bieži klaiņo pa mežu un tai gadās sastapt no bara noklīdušu vilku bez savas vilcenes, var izveidoties pāris. Tomēr tā gadās ļoti reti,” mierina V.Vītola.  Ja suņi ir badā un klīst barā, tie var uzbrukt un nokost cilvēku, saka dzīvnieku pazinēja, komentējot kādu gadījumu, kad pirms vairākiem gadiem Rīgā, Pildas ielas galā pie lielveikala sievietei dienas laikā uzbruka vairāki klaiņojoši suņi. Visticamāk, ka tie bija iekārojuši kundzes nestos pārtikas saiņus. Lielie dzīvnieki leca sievietei virsū un koda rokās, mugurā, galvā. Paglāba vien biezais apģērbs un tas, ka sevietei izdevās noturēties kājās. Uz izmisīgajiem saucieniem pēc palīdzības, apkārtējie reaģēja ar izbrīnītiem skatiem, automašīnas brauca garām. Kad beidzot kāds vīrs izskrēja no privātmājas un ar akmeņiem padzina suņus, sievieti šoka stāvoklī ar daudziem kodumiem nogādāja slimnīcā. Pēc mēneša suņi turpat vien klaiņoja. Vītola saka, ka šis gadījums pierāda: suņi ir bīstamāki par vilkiem. Tie spēj būt gan mūsu labākie draugi, gan bīstamākie ienaidnieki.
“Vilks ir padarīts par mītisku briesmoni, bet padomājiet, tā gēni gadu tūkstošos glabā informāciju, ka no cilvēka ir jābēg, tas nav vilka cienīgs mielasts, lai gan teorētiski  kā vilkam, tā lūsim cilvēku nomedīt būtu vieglāk nekā stirnu. Vilcene no cilvēka bēg pat pametot savus bernus. Savukārt ievainots, stūrī iedzīts dzīvnieks vienmēr uzbrūk. Pat zaķis spēj sadot tā ka maz neliekas,” klāsta V.Vītola.
Evija Hauka/Foto:LETA






Komentāru noteikumi