21.jūlijs 2009
10:18

Īres tirgus piedzīvo izmaiņas
Īres tirgus transformējas, proti, no lielajiem dārgajiem centra ofisiem uzņēmumi sāk pārcelties uz racionālākām telpām, nereti dzīvokļiem. „Cilvēki zaudē darbu, bizness vairs neiet tā kā iepriekš, bet viņi turpina darboties. Ofisi tiek pārcelti uz dzīvokļiem, piemēram, tūrisma vai mediju portāli, valūtas dīleri darbojas mājās. Lielie uzņēmumi šobrīd stagnē, mazie, kas darbojas ar inovācijām, izmanto internetu – izdzīvo,” skaidro I.Metnieks. Lai gan piedāvājums īres tirgū joprojām ir lielāks par pieprasījumu, darījumu skaits pavasarī un vasarā piedzīvojis kāpumu. „Īres tirgus no nekustamā īpašuma pārdošanas tirgus atšķiras ar to, ka no vienas puses korelē ar to, no otras – konkurē,” saka I.Metnieks. Viņš norāda, ka īres tirgū cenu kritums ir krietni mazāks nekā pārdošanas tirgū, tomēr gandrīz visos segmentos tā turpina samazināties. Skatot gada griezumā, visstraujākais kritums ir jauno dzīvokļu, platībā no 40 līdz 50 kvadrātmetriem, segmentā, kur vidējā īres maksa mēnesī sarukusi par 45%. Zemāko pēdējo divu gadu līmeni maijā un jūnijā sasniedza vidējās īres maksa Rīgas centra dzīvokļos, kur kvadrātmetrs maksāja piecus latus, kas ir pat par 40% mazāk nekā pirms gada.
Mājokļu īres  tirgū piedāvājums jūnijā palielinājies par 10%, pieprasījums audzis par 20%. Eksperts uzskata, ka jau šobrīd mājokļu īres maksa ir pietuvojusies reālajai iedzīvotāju maksātspējai. Tātad var teikt, ka ekonomiskās krīzes rezultātā īres tirgus ir sakārtojies. Tomēr, ja ekonomiskā situācija nepasliktināsies, arī īres cenas turpinās krist.

Iemaņas ir – izdzīvosim!
I.Metnieks skumji ironizē; „Latvijā īres tirgū cenas turēsies, jo kaut kā jāizdzīvo. Mūsu klimatiskajos apstākļos teltīs dzīvot nevar. Tā var Āfrikā, Amerikā vai Austrālijā. Tie, kuri paņēmuši lielus kredītus un palikuši bez iztikas līdzekļiem, pārceļas uz sliktākas kvalitātes mājokļiem par zemāku cenu. Tā vēl nav traģēdija, bet pēdējā godprātīgā izeja. Tas ir labāk nekā aizbraukt uz ārzemēm un bēguļot.” Tie, kuri vēl nesen dzīvoja plašos dzīvokļos ar vairākām istabām, pārceļas uz mazākiem. „Sākam atcerēties kā bija padomju laikos. Mums tās iemaņas ir, izdzīvot varēsim,” saka I.Metnieks. Novērots, ka no neremontēto koka namu pieticīgajiem īres dzīvokļiem un istabām cilvēki ar nelieliem ienākumiem un jautru dzīvesveidu vai trūcīgas ģimenes pārceļas, iespējams, uz dārza mājiņām, bet viņu vietā dzīvokļus nāk aplūkot cilvēki, kas piebrauc ar dārgu automašīnu. Tiek lēsts, ka Rīgā krietni pieaudzis bezpajumtnieku skaits. Tomēr precīzu ziņu nav, jo, visticamāk, ka vasarā šiem cilvēkiem izdzīvošana problēmas nesagādā. Dārza mājiņu īpašnieki sūdzas, ka pamestajos namiņos un būdiņās iedzīvojušies cilvēki, kuriem nav kur mitināties.  Ir arī tādi, kuri pirms gada vēl atļāvās dzīvot ar šiku, bet tagad kā jaunības dienās dzīvo pa trim īrētā istabiņā.
Eksperts skaidro, ka tirgū ieplūduši tie dzīvokļi, kuri sākotnēji bija izlikti pārdošanā, taču tā arī neatrada pircēju. Vērojams, ka pārdošanas sludinājumu skaits šajā pat periodā samazinājās par 70%. Ja vecās Eiropas valstīs dzīvokļa īre ir ierasta parādība, jo ļauj cilvēkiem būt mobiliem, pārceļoties strādāt uz citu pilsētu vai valsti, turklāt ļauj līdzekļus izmantot ceļošanai vai citiem vaļaspriekiem nevis kredīta atmaksai, tad mūsu mentalitātei joprojām piemīt smagnēja domāšana – savs kaktiņš, zemes stūrītis utt.. Turklāt cilvēki pirka neracionālus, lielus, savai patiesajai maksātspējai un vajadzībām neatbilstošus dzīvokļus. Tāpēc, iespējams, ja jaunie apstākļi liks mainīt domāšanu un izraudzīties pieticīgākus mājokļus.

Atpakaļ pie mammas
Izīrētāju vidū aizvien vairāk ir cilvēku, kuriem, zaudējot darbu, radušās problēmas ar kredīta atmaksu. Piemēram, jauna ģimene pārceļas dzīvot pie vecākiem vai uz necilāku dzīvokli, bet no īres iegūtās naudas sedz kredīta maksājuma summu. Dažos gadījumos finansiālās grūtībās nonākušās ģimenes piedāvā īrei tikai vienu istabu dzīvoklī. Reālā situācija liecina, ka tagad par mazāku cenu tiek izīrēti dzīvokļi, kas kādreiz maksāja daudz vairāk. Nekustamo īpašumu māklers Igors Kendekovs stāsta, ka  cenas parasti veidojas pārrunu rezultātā: izīrētājs viegli piekrīt apmēram 20 latu atlaidei. Arī pašreizējie īrnieki dzīvokļu īpašniekiem prasa pārskatīt cenu. Turklāt gadījumos, kad izīrētāji nevēlas kaut vai nedaudz piekāpties potenciālo klientu prasībām, viņi nonāk zaudētāja lomā, jo, cenšoties noturēt cenu, jauna īrnieka meklējumi var ieilgt , bet pa to laiku cenas var nokristies. I.Kendekovs saka, ka riskam pakļauti arī izīrētāji, jo nereti īrnieki pārvērtē savu maksātspēju un pēc dažiem mēnešiem mājokli spiesti pamest. Šobrīd vairs izteikti neatšķiras īres cenas dažādos Rīgas rajonos – viss atkarīgs no mājokļa kvalitātes. Vienistabas dzīvokļa īres cena, piemēram, Purvciemā svārstās no 80 līdz 130 latiem. Tikpat maksā divu istabu dzīvoklis. Ņemot vērā kopējās izmaksas, cenas kritušās triju un četru istabu dzīvokļiem. Nereti izīrētāji lielu dzīvokli piekrīt izīrēt par 150 latiem – lai tikai nestāv tukšs.

Evija Hauka/Foto:LETA