08.februāris 2012
15:51

Lindermaņa videouzrunā latviešiem, kurā viņš aicina neuzsākt krusta karu pret krievu valodu, viņam pie krūts ir piesprausta Barikāžu piemiņas zīme. „Ordeņotais” vīrs stāsta, kā viņš kopā ar visiem 1991. gadā stāvējis uz barikādēm un cīnījies par brīvību.

Latvijas Radio noskaidrojis, ka šī zīme nemaz nepieder Lindermanim. Pārbaudot piešķirtās piemiņas zīmes numuru, izrādās, ka to 2010. gadā piemiņas zīmes valdes vārdā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piešķīra rīdziniekam Aleksejam Kvasovam.

2. februārī Lindermans intervijā Rīgas krievu laikrakstam „Vesti segodnja” paskaidro, ka viņam „ordeni” pirms divām nedēļām piešķīrusi sabiedriskā organizācija. Savukārt internetā Lindermans apgalvo, ka uzrakstījis iesniegumu, kur izklāstījis savus sasniegumus neatkarīgās Latvijas labā, un pēc tam arī saņēmis apbalvojumu.

Barikāžu piemiņas zīmes likums nosaka, ka ierosinājumu par apbalvošanu var iesniegt jebkura persona, tikai ne pats par sevi. Tādējādi Lindermans nu nekādi nevarēja dabūt piemiņas zīmi uz sava paša iesnieguma pamata.

Latvijas Radio noskaidroja, ka Barikāžu dalībnieku piemiņas zīme pēdējo reizi pasniegta pagājušā gada jūnijā, savukārt pēdējais rīkojumu, kuriem šo apbalvojumu piešķirt parakstīja vēl iepriekšējais Saeimas vadītājs Gundars Daudze - 2010. gada oktobrī. Lindermans stāsta, ka viņa apbalvojumam ir numurs un apliecība. To parakstījis kāds Kuklis Rošmanis. Internetā pieejamā informācija liecina, ka viņš savulaik startējis Rīgas pašvaldības vēlēšanās no PCTVL, un, pārbaudot sarakstus, atklājusies viņa iespējamā sadarbība ar VDK. Savukārt pārbaudot Lindermana piemiņas zīmes numuru, izrādās, ka tā 2010. gada oktobrī piešķirta rīdziniekam Aleksejam Kvasovam.

1998. gadā laikraksts „Diena” rakstīja, ka kāds Aleksejs Kvasovs kā Latvijas Sociālistiskās partijas jaunatnes nodaļas pārstāvis ir piedalījies mītiņā Vērmanes dārzā krievu valodas aizstāvībai.

Kasjauns.lv/Foto: ekrānšāviņš no video