16.februāris 2012
12:14

"Vislabāk būtu, ja tādas valsts valodas vispār nebūtu. Ja mēs esam demokrātiski - visiem vienādas tiesības -, tad arī nav vajadzīgs vienai valodai noteikt kaut kādu īpašu statusu," pārliecināts ir politiķis.
Viņš, pētot Eiropas valstu konstitūcijas, secinājis, ka ļoti maz ir tādu valstu, kurās ir valsts valodas, bet visbiežāk Eiropas valstīs noteiktas oficiālās valodas. "Piemēram, Beļģijā ir trīs oficiālās valodas un neviens te viens otru valodas dēļ nekauj," sacīja Rubiks.
"Latvijā, kā vienmēr, īstās problēmas netiek risinātas. Tad pieķeras [nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs] Raivis Dzintars, viņam vajag visus mācīt latviešu valodā, tad atrodas [biedrības "Dzimtā valoda" priekšsēdētājs Vladimirs] Lindermans un viņa tautieši, kas uzreiz aktualizē citu jautājumu. Te nu mēs esam - 20 gadus esam pūlējušies, lai visas nācijas, kas Latviju apdzīvo, dzīvotu vienādi un draudzīgi, tagad viss tas tiek sašķelts," sacīja Rubiks.
Viņš uzskata, ka Satversmes veidotāji bijuši gudrāki par pašreizējiem politiķiem, jo Latvijas konstitūcijā norādīts, ka pastāv Latvijas, nevis latviešu tauta. Viņš ir pārliecināts, ka tuvāko simts gadu laikā jēdziens "tautība" Eiropā vairs nepastāvēs.
"Nacionālās valstis un tautības kapitālisms radīja, un kapitālisms tās iznīcinās. Eiropas Savienībā ir brīva preču, naudas un darbaspēka kustība. Cīnīties par etniski tīru valsti ir absurds. Paies 100 gadi, un tautības vairs nebūs," sacīja Rubiks.
LSP iestājas par nepieciešamību doties uz referendumu un balsot pēc savas sirdsapziņas, vienlaikus viņš neatklāja, kāda būs viņa izvēle tautas nobalsošanā. "Es piedalīšos referendumā un balsošu, kā man liek mana sirdsapziņa," sacīja Rubiks.
EP deputāts negrasās Briselē kolēģiem skaidrot savu nostāju, norādot, ka no Latvijas ievēlēto eiroparlamentāriešu aktivitātes tautas nobalsošanas priekšvakarā neatbalsta. "Tie, kas grib stāvēt vienos vai otros ierakumos un viens otru apšaubīt, tie tur visu rīko, man tādu problēmu nav, un man partijā tādu problēmu nav," sacīja politiķis.
Kā ziņots, sestdien gaidāmā tautas nobalsošana par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai radījusi atskaņas arī EP. Inese Vaidere (V) vakar Strasbūrā rīkoja plašu konferenci, lai paustu atbalstu latviešu kā vienīgajai valsts valodai. Aleksandrs Mirskis plenārsēdē Strasbūrā paziņojis, ka Latvija atrodas uz etniska konflikta robežas, bet pēc Tatjanas Ždanokas (PCTVL) ierosinājuma plānots uzsākt parakstu vākšanas kampaņu, lai piešķirtu krievu valodai oficiālās Eiropas Savienības valodas statusu.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA