19.februāris 2012
15:20

"Referenduma iznākums ir tālu no tā, lai pilnībā atspoguļotu noskaņojumu valstī, jo 319 000 nepilsoņu bija liegts izteikt savu viedokli, lai gan daudzi no viņiem ir dzimuši Latvijā vai dzīvojuši tur ilgu laiku," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā. "Cerams, ka Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju balss Latvijā tiks sadzirdēta valdībā un starptautiskajās organizācijās, kas nodarbojas ar to, lai tiktu ievērotas vispārpieņemtās nacionālo minoritāšu likumīgās tiesības."
Kā skaidroja ministrijas oficiālais pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs, referenduma norises fakts vien jau apliecina problēmas nopietnību.
"Augstā aktivitāte no to Latvijas pilsoņu puses, kuri par savu dzimto valodu uzskata krievu valodu, apliecina viņu neapmierinātību ar [Latvijā izraudzīto] kursu veidot monoetnisku sabiedrību," viņš piebilda.
Vienlaikus Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis pauda izbrīnu, ka Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija Krievijas Sabiedriskās palātas delegācijai nav piešķīrusi referenduma novērotāju statusu.
"Mēs pieprasām Latvijas varasiestāžu paskaidrojumu. Uzskatām, ka Rīga ignorējusi savas starptautiskās saistības," uzsvēra Lukaševičs.
Jau ziņots, ka, saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos, pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Par grozījumiem Satversmē nobalsoja 273 347 jeb 24,88% vēlētāju.
Kopumā referendumā piedalījušies 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo vēlētāju.
Rīgā piedalījušies 315 057 jeb 77,11% vēlētāju, Vidzemē - 298 566 jeb 72,95%, Latgalē - 141 707 jeb 60,03%, Kurzemē - 145 250 jeb 70,98% un Zemgalē 158 511 jeb 68,3% vēlētāju.
Savukārt ārzemēs piedalījās 33 817 jeb 61,99% vēlētāju.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: EPA/LETA