• Drauga dzīvoklī noslepkavota biologa Pupiņa meita Elīna (145)
• Anmary beidzot parāda kleitu, kurā uzstāsies pusfinālā. FOTO (112)
• Mailija Sairusa aizmirsusi uzvilkt svārkus. FOTO (19)
• Anmary Eirovīzijas atklāšanā pārsteidz ar seksīgu dekoltē. FOTO (79)
• Uz Īriju aizbraukušie baltieši Latvijai un Lietuvai ir neatgriezeniski zaudēti (45)

Ušakovs sarunā ar aģentūru BNS teica, ka referenduma mērķis bija protests un visiem bija skaidrs, ka tas nevainagosies ar likumu izmaiņām. Attiecīgi pašlaik viņš neredzot jēgu atbalstīt citas tamlīdzīgas akcijas. Tomēr iesaistīšanās referenduma jautājumā neesot bijusi veltīga.

"Esmu pārliecināts, ka daudzi cilvēki līdz ar referendumu būs sapratuši, ka valodu jautājums Latvijā ir problēma un ir jādomā, kā to risināt," viņš norādīja.

Ušakovs klāstīja, ka Rīgas domē vienmēr ir bijis svarīgs princips, ka pašvaldībā kopā strādā latviski un krieviski runājoši cilvēki, nodrošinot iespējas sākot ar valodas kursiem, remontu gan latviešu, gan krievu skolās, pabalstiem, sabiedriskā transporta atlaidēm un beidzot ar lielajiem svētku pasākumiem visiem rīdziniekiem un citas.

"Patlaban visas šīs lietas darīsim vēl aktīvāk, jo ir izaicinājums parādīt, ka tāda pārvaldības sistēma var veiksmīgi strādāt, un demonstrēt piemēru, ka tāpat varētu rīkoties arī valsts līmenī," sacīja politiķis un piebilda, ka līdzīgs domu gājiens ir arī Daugavpils, Rēzeknes, Zilupes un citās pašvaldībās, kur strādā SC pārstāvji, tiesa, finansējuma trūkuma dēļ ir jāizvēlas ‒ nodrošināt pabalstus vai samaksāt par latviešu valodas kursiem.

Ušakovs atzina, ka viņam pašlaik svarīgākais esot saprast, kādas ir dialoga iespējas saliedētības jautājumā un par attieksmes maiņu. Konkrētas likumu iniciatīvas atvasināsies no tām. Piemēram, laba motivācija pašvaldībās dzīvojošajiem krievvalodīgajiem apgūt latviešu valodu būtu iespēja vērsties pašvaldības iestādēs ar iesniegumu krievu valodā, jo tad viņi apzinātos, ka valsts viņus cien. Tā ir tikai viena iniciatīva, kas gan nesen Saeimā neguva atbalstu.

Tāpat Ušakovs pastāstīja, ka ir saņēmis pārmetumus, ka viņš referendumā kā Rīgas mērs atbalstījis daļu iedzīvotāju. Taču, nobalsojot par, viņš paudis atbalstu gan latviski, gan krieviski runājošajiem rīdziniekiem, jo, aizstāvot mazākuma viedokli, gribējis vairākumam norādīt uz problēmām, kuras nerisinot "ne vairākums, ne mazākums nevarēs tālāk normāli attīstīties," viņš paskaidroja.

Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% – nobalsojuši pret to.

Līdz ar to saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati par saskaitītajām balsīm visos 1035 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārzemēs.

LETA