Kaut arī Ušakovs atzīst, ka referendumā saņemts pārliecinošs atbalsts latviešu valodai un Rīgas mērs izsaka cieņas apliecinājumus kurzemniekiem, kuri balsoja pret otro valsts valodu, viņš intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teic, tagad savu var pieprasīt arī tie 25% balsotāju, kuri referendumā balsoja par krievu valodu.

„No vienas puses: balsojums pret otru valsts valodu ir pārliecinošs. Tas nepārsteidz, jo jau pirms referenduma nevienam nebija šaubu, ka Kurzemē 91% nobalsos pret. Visu cieņu latviešiem par šo aktivitāti un par šo balsojumu. Jautājums tomēr paliek – kāpēc tik daudz nobalsoja par? Kāpēc ceturtdaļa no Latvijas pilsoņiem – pilnvērtīgiem, aktīviem pilsoņiem – nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu? Tas nozīmē, ka referendums nav nekāda provokācija, bet gan indikators tam, ka problēmas ir. Referenduma rezultāti apliecina, ka problēmas ir, apliecinājums tam, ka, lai nākotnē latviešiem nebūtu jāiet uz referendumiem par valodu, jādomā par to, kā šos „par” balsotājus padarīt par sabiedrotajiem,” Ušakovs saka „Neatkarīgajai Rīta Avīzei”.

„Šī referenduma rezultāti nemaz nav tik viennozīmīgi, kā daudzi politiķi gribētu tos pasniegt. Nav nekādas pārliecinošas uzvaras. Rezultāti ir patiesībā bēdīgi – 25% nobalsoja par otru valsts valodu, un tas ir ļoti daudz. Kaut kas ir jādara,” uzsver Rīgas mērs.

Viņš min trīs konkrētas darbības, kas būtu jādara, lai atrisinātu referenduma uzrādītās problēmas:

* „Viens ļoti uzkrītošs un konkrēts piemērs – kopš 1991. gada ministri valdībā, etniskie krievi ir bijuši tikai divi – Vasilijs Meļņiks, kurš bija ministrs trīs dienas, un Vladimirs Makarovs, kurš pārstāvēja TB/LNNK. Tā jau ir kā leģenda – krievi par ministriem netiek, un tas ir ļoti spilgts atstumtības apliecinājums. Nepietiekoša pārstāvniecība – tā ir ļoti liela problēma. Jo cilvēki saka – mēs maksājam nodokļus, bet lemt par to, kā tos tērēt – tādu tiesību mums nav. Nevis likumu līmenī, bet pēc fakta.”

* „Otrs – par valodu runājot. Es domāju, ka pat lielākajai „par” balsotāju grupai ir pieņemami, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda. Vienīgais, ko viņi gribētu – izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas ļautu iesniegt iesniegumus pašvaldībām komunālos jautājumos krievu valodā, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā. Tā būtu vienīgi esošās situācijas legalizācija, jo šobrīd mutiskā komunikācija ar pašvaldību jau tāpat notiek tajā valodā, ko cilvēks saprot. Bet, kad jāsniedz sūdzība rakstiski, tad viņam pašvaldības darbinieks to palīdz pārtulkot vai palīdz uzrakstīt. Kāpēc tā vajag? Var taču ļaut iesniegt krieviski, pievienot īsu tulkojumu un pēc tam visa lietvedība tāpat notiktu latviski. Tas būtu ļoti svarīgs psiholoģisks solis.”

* „Trešais ļoti svarīgs psiholoģisks solis pretī būtu pareizticīgo Ziemassvētku noteikšana par valsts svētkiem. Tas nav ne etnisks, ne lingvistisks solis, jo pareizticīgie ir gan krievi, gan latvieši, bet lielākais vairākums no pareizticīgajiem ir krieviski runājoši, un viņi to uztvertu ļoti pozitīvi, ja 6. un 7. janvāris būtu brīvdienas.”

Kasjauns.lv/ Foto: Edijs Pālens/ LETA

• Vešņakovs cer, ka 16.martā nebūs "nacistu līdzskrējēju svētki" (118)
• SC varētu iniciēt referendumu Saeimas atlaišanai (128)
• Ušakovs sola neiesaistīties jaunās protesta aktivitātēs (48)
• Lindermans sevi un Ušakovu uzskata par krievu sabiedrības līderiem (41)
• Referendumā pārspēts neatkarīgās Latvijas tautas nobalsošanu rekords (11)
• Ušakovs Briselē ticies ar ES attīstības komisāru Piebalgu (13)
• Ušakovs arī referendumā balsos par krievu valodu (148)
• Krievijas vēstnieks: referendums par otru valsts valodu ir Latvijas iekšēja lieta (19)