Pēc Lindermana vārdiem, Āboltiņa viņu faktiski „nosauca par noziedznieku”. Ar daudziem citiem, kas Lindermanam veltīja skarbus vārdus, viņš tiesāties negrasoties, jo tad visus darbus būs jāmet pie malas un tikai pa tiesām jāstaigā.

Drošības policija ir izteikusies, ka turpina uzmanīt Lindermana darbību. Viņš par to īpaši neuztraucas: „Mana izsekošana nerimst jau dažus gadus. Gan telefonu noklausās, gan ārējo novērošanu esmu manījis.” Viņaprāt, drošībnieku paziņojumi domāti „nacionāli norūpējušiem pilsoņiem, kas pārdzīvo, „kāpēc to Lindermanu nekādi neiesēdina”, tāpēc arī policija rādot, ka tur roku uz pulsa.

„Faktiski visi saprot, kam mani nav, par ko apsūdzēt – es darbojis demokrātiskas konstitucionālas procedūras ietvaros,” kriminal.lv sacījis Lindermans. Viņaprāt, vainojams ir pārāk liberālais specdienestu likums, Lindermans atgādina, ka pašlaik „Saskaņas centra” deputāts Andrejs Elksniņš cenšas mainīt Operatīvās darbības likumu. Kasjauns.lv jau vēstīja, ka iecerētie grozījumi krietni sašaurinās likumīgās iespējas tiesībaizsardzības iestādēm vākt informāciju pat par teroristiem.

Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka referenduma iniciatori Lindermans un Jevgeņijs Osipovs ir tikai izpildītāji, īstie „Dzimtās valodas” vadītāji ir citi, Latvijā mazpazīstami cilvēki. Viens no tiem esot organizācijas līdzdibinātājs, nepilsonis Aleksandrs Gapoņenko, Latvijas krievu kopienas apvienotā kongresa līdzpriekšsēdētājs.

Jāatgādina, ka Lindermanam jau ir bijusi darīšana ar tiesām. 2002. gadā pret viņu un vēl trim nacionālboļševikiem – Olgu Morozovu, Raimondu Krumgoldu un Arturu Petrovu – ierosināja krimināllietu, apsūdzot par aicinājumu veikt valsts apvērsumu un par nelikumīgu sprāgstvielu glabāšanu.

Tomēr 2003. gadā Lindermana biedrus no ieslodzījuma atbrīvoja, bet viņu pašu 2010. gadā attaisnoja. Lindermans vērsās tiesā pret Latvijas valsti Tieslietu ministrijas personā par nepatiesas apsūdzības uzrādīšanu un pieprasīja atlīdzināt morālo kaitējumu – viena lata apmērā. Centra rajona tiesa pērn izlēma viņam par labu.

Iespējams, šī epopeja izpaliktu, ja 2002. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins būtu piešķīris Lindermanam mūsu kaimiņvalsts pilsonību. Tomēr Putins lūgumu noraidīja. 2008. gadā Lindermanu aizturēja Maskavā par gadiem ilgu vīzu režīma pārkāpšanu un izdeva Latvijai – tiesāšanai, kas izgāzās.

Kasjauns.lv/ Lita Krone/LETA

• Lindermans sevi un Ušakovu uzskata par krievu sabiedrības līderiem (41)
• Lindermans pārliecināts, ka referendumam konflikti nesekos (11)
• Lindermans cer uz 300 000 balsotājiem "par" un sola cīņu turpināt ar jaunām akcijām (182)
• Grūtups: „Lindermans jau brīdināja, ka Latvijā līs daudz asiņu” (50)
• Prezidentes padomnieks: kā varēja nepieļaut referendumu (52)
• Opozīcijas deputāti plāno izmaiņas drošības iestāžu struktūrā (22)
• Lindermana partija kopā ar "osipoviešiem" dibinās partiju apvienību (79)
• Vladimirs Lindermans lepojas ar svešu Barikāžu piemiņas zīmi (97)
• Lindermans aicina latviešus "nepiedalīties krusta karā pret krievu valodu" (357)
• „Saskaņietis” iesniedzis bīstamus grozījumus drošības iestāžu likumos (59)
• Lindermans: Krievu valoda Latvijā netika ievesta ar tankiem (99)
• Lindermans organizē jaunu partiju, kas konkurēs ar "Saskaņas centru" (21)
• Lindermans un Osipovs kūda nepilsoņus nemaksāt nodokļus (45)
• Lindermans un Osipovs sola 1.maijā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa (9)