Nekustamā īpašuma krīzi Latvijā cenšas izmantot zemes uzpircēji, arī tādi, kas darbojas ārzemnieku interesēs. Lai gan dažbrīd piedāvājumi šķiet itin vilinoši, laucinieki zemi nesteidz pārdot pa galvu pa kaklu. To dara tikai tad, kad to spiež apstākļi, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamiem datiem 2011. gadā Latvijā kopumā veikts 2401 darījums, kas ir saistīts ar zemes iegādi īpašumā par samaksu. Tas ir par 42,5 procentiem mazāk nekā 2010. gadā.

Hektārs zemes Bauskas novada Gailīšu pagastā pērn maksāja vidēji 2135 latus, savukārt Krāslavas novada Skaistas pagastā tikpat liels zemes pleķītis – 107 latus.

Valsts zemes dienesta (VZD) informācija liecina, ka ievērojamas lauksaimniecības zemes cenas atšķirības pērn ir bijušas ne tikai starp Latvijas attālākiem novadiem, bet pat viena novada robežās. Piemēram, Rēzeknes novada Kantinieku, Pušas un Rikavas pagastā zemes hektāra cena pērn svārstījās no 150 līdz 250 latiem, savukārt Kaunatas pagastā viens hektārs maksājis apmēram 1050 latus.

SIA „Latio vērtētāji & konsultanti” Valmieras biroja vadītājs Jānis Biernis „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” saka, ka VZD dati objektīvi nespoguļo tirgus situāciju: „Lauksaimniecības zemi lielākoties pārdod kopā ar dzīvojamām ēkām, saimniecības vai ražošanas ēkām, tehniku. Pieņemsim, ka pircējs un pārdevējs vienojas, ka zeme, ēkas un tehnika kopā maksā 100 000 latu, jo saimnieks par zemi grib 70 000 latu, par ēkām 20 000 latu un par tehniku – 10 000 latu. Kārtojot darījumu, oficiāli tiek uzrādīts, ka zeme maksā 20 000 latu, savukārt ēkas un tehnika – 80 000 latu, jo šāda proporcija ir izdevīgāka nodokļu dēļ. Un šāda – savā veidā greiza spoguļa – informācija arī nonāk oficiālos reģistros.”

Tomēr arī viņš atzina, ka atšķirība starp novadiem lauksaimniecības zemju cenās pastāv. Tās galvenokārt veidojas atšķirīgo augsnes auglības un klimatisko apstākļu dēļ. Zemgalē nosacījumi tradicionālajai lauksaimniecībai ir labāki, tāpēc arī zemes hektāra cena augstāka.

Pēc Bierņa vērtējuma, krīze lauksaimniecības zemju cenas ir mazāk ietekmējusi nekā dzīvokļu un privātmāju tirgu, turklāt pašlaik pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes ir lielāks nekā piedāvājums. Biernis neslēpj, ka nekustamā īpašuma krīzi Latvijā mēģina izmantot arī ārzemnieki, solot grūtībās nonākušajiem nopirkt zemi. Tāpat Vidzemē pa lauku mājām un saimniecībām braukājot zemes uzpircēji, kuri darbojas kādu citu, arī ārzemnieku interesēs un mēģina pierunāt saimniekus pārdot savus īpašumus.

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock

• Balvas „Senču aicinājums” ieguvējs: Latgalē vairs nav nacionālas teritorijas (6)
• Pierīgā visvairāk nekopto zemju. VIDEO (1)
• Ārzemnieki uzskata, ka Latvijā par sviestmaizi var nopirkt īpašumu (24)
• Seši procenti Latvijas zemes atdotas nezālēm (18)