„Dzīvoju vecā mājā; nezinu, kas tur mitinājies iepriekš, bet regulāri piedzīvoju ko mistisku. Piemēram, sēžu pie datora un dzirdu, ka blakus kāds mīņājas un elpo, pagriežos – tur neviena nav! Vai vēlu vakarā, ejot gulēt, dzirdu soļus – tēvs pa garo koridoru iet uz tualeti, dzirdu arī, kā atveras un aizveras tualetes durvis, un tad, pēkšņi, attopos un bailēs sastingstu, jo ir vasara un tēvs taču laukos! Tad kas rada šīs skaņas, kas perfekti imitē citu mājinieku soļus?” vaicā Laine. Savukārt Iveta ir norūpējusies, ka virtuvē regulāri pazūd mazās karotītes un pēdējā laikā – arī dakšas, un tās vairs nav nekur atrodamas. Arī Andai ir, ko teikt: darbā, kad viņa vēlu vakaros strādā, pēkšņi ieslēdzas printeris vai ne no šā, ne tā izdziest gaisma. Neomulīgi, vai ne? Gandrīz katram ir kāds stāsts, uz kuru nav iespējams saņemt racionālu atbildi.

Arī spoks var būt padomdevējs
Dziednieks Ziedonis Kārkliņš uzsver: paralēli mums šeit pat uz zemes dzīvo dažādas attīstības pakāpes enerģētiskās būtnes. Lielākoties mūsu maņu orgāni tās nespēj uztvert, taču tas nenozīmē, ka šo būtņu nav.
Astrālajā plānā uzturas tās dvēseles, kas gaida atdzimšanu mūsu pasaulē. Jo – kas šajā saulē ir nāve, tas aizsaulē ir piedzimšana, un otrādi. Tas ir noslēgts cikls, kurā dvēsele ceļo, kamēr sasniedz pilnību.
Pastāv divpadsmit astrālie līmeņi, kuros mīt mūsu acij neredzamas būtnes. Pašā zemākajā – nulles līmenī – mīt tās dvēseles, kas nodarbojušās ar tumšiem darbiem, arī pašnāvnieku dvēseles bez miera klīst apkārt. Un tieši šīs dvēseles ir tās, kas visbiežāk traucē mūsu naktsmieru. „Parasti cilvēki nobīstas, bet patiesībā no šīm būtnēm nav, ko baidīties, mums jāmēģina ar tām kontaktēties. Svarīgi saprast, kāpēc viņi ir šeit. Varbūt viņi vēlas, lai mēs palīdzētu tām atgūt mieru,” saka Ziedonis Kārkliņš.
Ar augstāko astrālo līmeņu pārstāvjiem tikšanās notiek krietni retāk, bet tās ir daudz nopietnākas. Jo augstākie astrāļi (parasti tās ir mīļo aizgājēju, senču dvēseles) nāk pie mums, lai dotu svētību darbiem, no kaut kā brīdinātu vai sniegtu padomu, kā rīkoties. „Bija situācija, kad tā sauktais spoks nāca pie savas mazmeitas, jo vēlējās, lai viņa pievērš uzmanību māsīcai, kura ir invalīde no dzimšanas un kura drīzumā zaudēja savu māti – apgādnieci un palīdzi. Un vectētiņš vēlējās, lai mazmeita uzņemtos par viņu rūpes. Ar šīm būtnēm var sarunāties, tāpēc izsaucām viņu uz pārrunām, un, kad meitene izdarīja korekcijas savā dzīvē, mājās viss kļuva mierīgi,” atceras Ziedonis Kārkliņš.

Kad dvēselīte prasa mieru
Dziednieka praksē bijuši vēl citi gadījumi, kad cilvēki nopirkuši māju, izremontējuši un secinājuši, ka nav iespējams normāli dzīvot – tur spokojas! „Arī šajā gadījumā izsaucām astrālās būtnes uz pārrunām, un tad izrādījās, ka pie mājas dārzā kara laikā nošauti un turpat aprakti divi cilvēki. Šie gariņi vēlējās, lai mācītājs par viņiem notur aizlūgumu un viņi varētu doties tālāk,” stāsta Ziedonis Kārkliņš. Viņš uzsver: nevajag par katru cenu spoku dzīt prom, labāk mēģināt ar viņu sakontaktēties, lai saprastu, kāpēc viņš mājās rada nemieru. Bet sazināties var, izmantojot kādu zinošu starpnieku vai mēģinot to izdarīt paša spēkiem. Teorētiski ar spokiem sarunāties varot jebkurš. Kas ir jādara? Parūpējies, lai neviens cits tevi vakarā netraucētu, uzklāj galdiņu, taču tajā cel tikai „dzīvo” pārtiku. Cienastā nederēs kaut kas lielveikalā nopirkts un uzsildīts, jo šādi pārstrādes procesā tiek iznīcināta ēdiena dzīvības enerģija. Taču tieši tā astrāļiem ir nepieciešama. Katrā ziņā ar svaigiem augļiem un dārzeņiem greizi nenošausi. Kad galds uzklāts, aicini viņu ciemos un uzdod sev interesējošo jautājumu. Parasti atbilde atnāk ļoti skaidra: tā var būt kā konkrēta sajūta, doma vai arī burtiski ausī vari sadzirdēt čukstu. Tad ar zināsi, kā rīkoties un ko gars vēlas. Ja vienoties nesanāk, jāveic uguns rituāls, lai svešās dvēseles tavā mājā vairs nenāktu, un šajā gadījumā gan būs vajadzīgs pieredzējis cilvēks. Pretējā gadījumā spoku sakaitināsi vēl vairāk, un tava dzīve kļūs vēl grūtāka. Īpaši negantas ir pašnāvnieku dvēseles – baidot tevi, viņi izpauž savu aizvainojumu par pašu nerealizēto dzīvi. „Baznīcas kungiem ir savi rituāli, kā šos gariņus aizbaidīt, taču es uzskatu, ka vispirms vienmēr vajag mēģināt vienoties. Ja izdodas, viņi kļūs par taviem palīgiem, kas vajadzīgajā brīdī dos padomu,” saka Ziedonis Kārkliņš. Taču ņem vērā, ka šķīvīšu dancināšanu gan nevajadzētu praktizēt. Bieži vien izsauktajam garam priekšā aizstājas tāds, kas tev nevēl labu, un tad vari tiktāl sapīties, ka vaļā vairs netikt!
Un atceries, ka arī māju vai dzīvokli nevajag pirkt, pirms neesi izpētījusi, kas tur bijis agrāk. Slikta dzīvošana būs ēkās, kas celtas uz veciem kapiem, kur kāds ticis noslepkavots vai izdarījis pašnāvību. Šīm telpām būs smaga enerģētika. Ja nevari uzzināt ēkas vai vietas vēsturi, aicini palīgā dziednieku vai ekstrasensu, kas spēj sajust kopējo vietas enerģētiku.

Katrā mājā – savs gariņš
Spoku, kas trokšņo un tevi baida, nevajadzētu jaukt ar mājas gariņu, kas mīt katrā mājā. Jau mūsu folklorā rakstīts, ka katrai mājai, pirtij, kūtij ir savs gariņš jeb mājas dvēselīte. Tikai mūsdienās ēku bieži uztver kā materiālu celtni. Taču tā ēka, kuru gariņš pamet, gada laikā aiziet postā. Vai maz redzētas mājas, kurām uzglūn viena nelaime pēc otras? Tāpēc ar ēkas gariņu ir jāiemācās sadraudzēties! Viņam mājoklī jāierāda savs stūrītis. Tam nav jābūt lielam! Piemēram, kādā vietā noliec vāzi ar ziediem, ziemā vāzi ar sauso ziedu kompozīciju, lai mājas gariņam ir, kur apmesties un kur acīm priecāties. Šo stūrīti turi tīru un kārtīgu! Savukārt pirtī gariņam ierīko lupstājus – kamēr pērsies, viņš varēs apmesties lupstāju krūmā. Atceries, mājas gariņš labai dzīvošanai ir ļoti vajadzīgs. Viņš gan var būt arī draiskulis, kas noslēpj kādas lietas, piemēram, mājās pazūd naži, dakšiņas, vēl kādas nelielas lietas. Viņiem, tāpat kā cilvēkiem, dažkārt patīk blēņas darīt. Bet tad vajag viņu mīļi palūgt lietas nolikt vietā, un tu redzēsi, ka pēc laika tās būs atgriezušās.
Ja mājā plāno veikt remontu, iepriekš mājas gariņam pastāsti, ka tā izskatīsies smukāk un dzīvošanai būs labāk, un lūdz viņa svētību, lai darbi raiti rit uz priekšu. Ja ar gariņu runājusi nebūsi, nebrīnies, ka noplūdīs griesti vai gadīsies kāda cita ķibele.

Ieva Konstante, žurnāls „Stella” / Foto: Shutterstock

• Kā zīlēt nākotni ar krāsainiem akmeņiem. Instrukcija (2)
• Pieburt vīrieti? Bet varbūt labāk – ne? (25)
• Astroloģe: 2012. būs nemierīgs gads drosmīgiem cilvēkiem (13)
• Mans nams ir mana pils. Tās saimnieks – mājas gariņš (10)
• Dziednieces misija. Viņa ar slotu spēj izgaiņāt mākoņus (33)
• Kā sadzīvot ar spokiem (20)