Piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt katoļi – 15.augustā, ebreji – savos reliģiskajos svētkos. Tādējādi katram būtu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu, un arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu.

ZRP rosinās šo jautājumu skatīt nākamās pirmdienas Koalīcijas sadarbības padomes sēdē, aģentūru BNS informēja partijas pārstāve Daiga Holma.

Jau pašlaik likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" par svētku dienām ir noteikts, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās. Šādā veidā valsts jau pašlaik ir izcēlusi šo svētku nozīmi, ņemot vērā ievērojamo Latvijā dzīvojošo pareizticīgo un vecticībnieku skaitu. Vienlaikus šī norma ir ļoti neskaidra un grūti piemērojama. Tādēļ nepieciešams risinājums, lai katrs cilvēks varētu pilntiesīgi svinēt sev nozīmīgus svētkus, norādīja ZRP.

Tāpat varētu izvērtēt Valsts prezidenta pausto atbalstu pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku noteikšanai par svētku dienu. Izvērtējot abus šos priekšlikumus, būs iespējams rast dažādām reliģiskām konfesijām, Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām, kā arī darba devējiem atbalstāmāko risinājumu. ZRP uzskata, ka par šo ierosinājumu ir plaši jādiskutē ar dažādām sabiedrības grupām, tostarp mazākumtautību pārstāvjiem un reliģisko konfesiju vadītājiem.

Jau vēstīts, ka "Saskaņas centrs" (SC) kārtējo reizi sagatavojis grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.

Līdz ar referendumu par divvalodību ir aktualizējies jautājums par sabiedrības saliedētību un to, kā to veicināt. Pēc referenduma diskusijās izskanējis, ka viens no priekšlikumiem vienotības izjūtas veicināšanai starp dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem varētu būt pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par svētku dienu.

Patlaban likumā par svētku dienu noteikts 25.decembris, kad Ziemassvētkus svin katoļi, luterāņi un vairums citu kristīgo konfesiju, savukārt pareizticīgie un vecticībnieki Ziemassvētkus svin pēc vecā stila kalendāra.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ceturtdien žurnālistiem atzina, ka pareizticīgie Ziemassvētkus svin neatkarīgi no tā, ka pašlaik tā nav atzīta par valsts svētku dienu. Viņš "tīri cilvēcīgi" atbalstītu šīs dienas padarīšanu par oficiālu svētku dienu. Taču par to lemt nav prezidenta, bet gan Saeimas kompetence.

BNS/Ieva Čīka/LETA