Liepājas mērs: par kūrortiem, „Liepājas metalurgu” un attiecībām ar valdību (10)

Tāpat Liepājas domes priekšsēdētājs redz vairākas ačgārnības un nejēdzības, kuras neprofesionālās vadības dēļ ir piemeklējušās mūsu valsti.

Lielās partijas neinteresē reģionu attīstība
„Man pa šiem piecpadsmit gadiem ir reti tā gadījies vai pat nekad, ka kāds no valdības būtu tā atbraucis un taujājis - nu, Uldi, kas tad Liepājai būtu jāpalīdz, lai reģionam ietu ekonomikā labāk,” laikrakstā „Diena” sūrojas Sesks.

Šādas neieinteresētības rezultāts it reģionālās partijas, kuras tagad dzimst kā sēnes pēc lietus. „Tas, kas notiek šodien, kad reģionālās partijas dzimst kā sēnes, ir lielo partiju vājums, un tas parāda, cik lielā mērā lielās partijas interesējas par reģionu attīstību. Nekas jau reģioniem cits neatliek, kā veidot lokālus spēkus, lai savus reģionus attīstītu,” saka Sesks.

Krīzes skartā Liepāja
Sesks klāsta, ka ekonomiskā krīze ir sāpīgi skārusi Liepāju: „Mēs 2008. gadā varējām teikt, ka sākumā bezdarba līmenis bija 4,6 procenti, kas bija ļoti labi, tad krīze ļoti stipri pa Liepāju iesita, īpaši pa rūpniecību, kur, piemēram, „Liepājas metalurgam” uzreiz apstājās tirgi 26 Eiropas Savienības valstīs, izņemot Poliju. Šobrīd ir zināmi uzlabojumi, bet es negribētu teikt, ka krīze ir pārvarēta pilnībā. Ir atsevišķas nozares, kur ir uzlabojumi. Piemēram, ostā martā, aprīlī par 56% palielinājies apgrozījums, tur tiešām ir krīze pārvarēta. Veikti ostas padziļināšanas darbi, līdz ar to lielāki kuģi ienāk, lielākas kravas.

Bet ir nozares, kurās Eiropas tirgi nav pavērušies. Jāsaprot, ja Liepāja saražo uz vienu iedzīvotāju divas reizes vairāk rūpniecības produktu nekā vidēji Latvijā, tad šiem rūpniecības uzņēmumiem ir jākonkurē Eiropas tirgos. Eiropas būvniecības sektorā nav progresa, līdz ar to eksports ir ierobežots. Bet vietējais tirgus ir vēl mazāks.”

„Liepājas metalurgu” izstumj no Amerikas
Intervijas laikā Sesks pievērsies arī Latvijas un Amerikas attiecībām un stāstījis: „Nu vispār, ja mēs runājam par Ameriku... Nu es tur tā īsti nevaru saprast, kur tur sākas un kur beidzas mūsu draudzīgās attiecības, sevišķi ekonomikā. Lūk, jums viens stāsts - Latvijas lielākais rūpniecības uzņēmums „Liepājas metalurgs” savulaik eksportēja savu produkciju uz ASV, tad vienā dienā Amerikas tirgus tam tika aiztaisīts ciet, kopā vēl ar septiņām valstīm. Dažām, tām lielākajām, valstīm to tirgu pēc tam atvēra, bet „Liepājas metalurgs” joprojām Amerikas tirgū netiek. Jo viņi uzlika tādu ievedmuitu... nu kur tad ir tā ekonomiskā sadarbība? Bet mēs varam teikt, ka mums labākā sadarbība ir ar kaimiņvalstīm. To jau var redzēt arī no ostu loģistikas. Mums vislielākais investors ir dāņi. Tā kā šeit galvenā realitāte ir Dānijas, Zviedrijas, Krievijas un arī Baltkrievijas investīcijas. Mums ostā no pārkrautajām kravām 30% ir Baltkrievijas. Arī graudi no Kazahstānas un Krievijas.”

Aizmirstā kurortoloģija
Vienlaikus Sesks stāsta par kurortoloģiju – nozari, kurai būtu lielas perspektīvas, bet kura ir atstāta novārtā: „Uzbūvējot vienu sanatoriju, apkārt rodas tūkstošiem darbvietu. Labs piemērs Lietuvā - Druskininki. Valsts atļāva ieguldīt piecdesmit procentus ES līdzfinansējuma sanatorijas celtniecībā. Un tagad tur ir sanatorijas, kurās ārstējas ne tikai krievi vai baltkrievi, bet arī norvēģi.

Un mums Liepājā ir viens 1500 metru urbums, no kura nāk termālais ūdens, un ūdenim ir tāds sāls un broma saturs kā Nāves jūrā Izraēlā. Ar ārstnieciskām īpašībām. Tagad skatāmies pēc investoriem, no kuriem daudzi saka, ja jums būtu 50% līdzfinansējuma kā Lietuvā, vienalga - valsts pašvaldības vai ES, tad mēs nāktu un investētu.”

Solis uz priekšu kurortoloģijas attīstībā Liepājā (TV Kurzeme)


Kasjauns.lv/Foto: Lita Krone/LETA