pārsvarā saulains
Laika ziņas: Rīga 13°C. pārsvarā saulains
A vējš 2 m/s
pirmdiena, 2014.g. 21. aprīlis 07:32
Vārda dienas: Marģers, Anastasija
RUNĀ RĪGA

Rīgas Mākslas telpā – Gunārs Krollis

 
30.maijs 2012  11:10

No 2. jūnija Rīgas Mākslas Telpas INTRO zāle piedāvā Gunāra Kroļļa jauno darbu izstādi „Zemapziņas pārnesumi”.

Kā Kasjauns.lv informēja SIA „Rīgas nami” komunikāciju speciāliste Terēza Luksa, divdesmit divi grafikas vecmeistara grafīta un sēpijas zīmējumi (2011–2012). Izstādes kuratore Inga Šteimane. Gunārs Krollis tiekas ar skatītājiem Rīgas Mākslas Telpas Vēlajās brokastīs 10. jūnijā pulksten 12.00. Vēlās brokastis ir iespēja neformālā gaisotnē izstaigāt izstādi kopā ar mākslinieku, baudīt atspirdzinājumus un sarunāties par mākslu.

Gunāra Kroļļa estampi ir 20. gadsimta otrās puses klasika – skarbais linogriezums, asociatīvais oforts, grāmatu ilustrācijas un ārkārtīgi augsti profesionālās meistarības kritēriji. Ne velti Latvijas Nacionālais mākslas muzejs glabā 277 Gunāra Kroļļa mākslas darbus savā grafikas krājumā. Šajā gadsimtā Krollis ir mainījis tehniku un atklāj jau otro zīmējumu izstādi. Jauno darbu personālizstādē Rīgas Mākslas Telpā mākslinieks dod precīzas norādes skatītājiem: „Zemapziņas pārnesumi” ir ne vien izstādes virsraksts, bet arī pamācība, kā saprast tēlus. Gluži kā senajiem grieķiem arī Krollim prāta apceres galvenais mērķis ir mūžīgais kosmoss, mūžīgā kārtība.
Atšķirībā no grieķiem Kroļļa rīcībā ir viss bagātīgi ilustrētais stāsts – no civilizācijas šūpuļa Āfrikā līdz gēnu inženierijas datnēm virtuālajā telpā. Viņa rīcībā ir arī modernā māksla un arhitektūra, un modernie pretstatījumi: mīts un patiesība, zinātne un Dievs, modernā Grieķija un Eiropa... Ķeroties pie jauna zīmējuma, Krollis aizmirst esošos stāstus un ļaujas noskaņai, viņš ļaujas intuīcijai, kas virknē tēlus ritmiskā struktūrā.
Kroļļa zīmējumi mūs uzrunā un iesaista gan kā mākslas skatītājus, gan kā sociālas būtnes. Kā mākslas pazinējus mūs sagaida grafīta zīmulis (dažkārt sēpija) meistara – veiklu paņēmienu zinātāja un dzejnieka – akli iedvesmotā rokās. Gunārs Krollis uzsver, ka apmēram piecdesmit centimetru attālumā var sākties dialogs ar tehniku, ar materiālu. Viņa darbu skatītājiem to der zināt, lai nepalaistu garām to, kas noticis ar mākslinieku – pacietīgā zīmēšana ar dažāda cietuma grafītiem Krollim sagādā baudu, it kā viņš „kaut kur citur dzīvotu tajā laikā”.

Jēdziens „pārnesumi” ir saprotami arī kā „pārzīmējumi”. Krollis pārzīmē savas „citur dzīvojošās” apziņas stāstus un šīs darbības varbūtējais automātisms saista Kroļļa mākslu ar vienu no līdz pat šai dienai ietekmīgākajiem modernisma virzieniem – sirreālismu. Jēdzienu „zemapziņa” izstādes nosaukumā gribas tulkot kā tuvināšanos sirreālistiskajai domai, kas brīva no saprātīgas spriešanas. Kroļļa mākslai var piedēvēt to pašu, ko Freids esejā Pārdabiskais (1919) piedēvē saviem neirotiskajiem pacientiem – priekšnojautas, kas piepildās (apokaliptiskais zīmējums „Leģenda”, 2011, pabeigts dienu pirms pērn Japānā notikušās postošās zemestrīces un cunami). Taču Krolli interesē morāle, tikumiskais līdzsvars un tas viņu atšķir no pagājušā gadsimta sirreālistiem. Dīvainā (postmodernā) veidā Krollis spēj sintezēt automātismu un simbolismu notālēm apgaismību atgādinošā moralizēšanā. Kā sociālas būtnes mūs izstādē sagaida tikumiskas atziņas, ko Krollis meistarīgi saskaņo ar līdzsvara meklējumiem formā. Visi zīmējumi (22) šajā izstādē ir nākuši no augšas tādā ziņā, ka tie top, māksliniekam strādājot no lapas augšas uz leju. Tas pārsteidz, vērojot uzzīmētās arhitektoniskās konstrukcijas. Izstādes scenogrāfs ir vācu mākslinieks Kristians Helvings.

Gunārs Krollis (1932) – grafiķis, profesors Emeritus, Oforta ģildes viceprezidents, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Grafikas katedras Oforta darbnīcas pasniedzējs, vadītājs (1974 – 2006). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1954 – 1960), Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1948 – 1953). Kopš 1956. gada veidojis vairāk nekā 40 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, piedalījies vairāk nekā 450 izstādēs. Ilustrāciju jomā strādā kopš 1958. gada un veidojis grāmatu dizainu un ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām. Daudzu profesionālu apbalvojumu laureāts – Kolekcionāru balva 2011 Latvijas bankas Gada Monētas konkursā (2012), Pastariņa prēmija par gada labākās grāmatas ilustrācijām (2007), Rīgas pilsētas Galvenā prēmija Grafikā (2000), Latvijas Mākslinieku savienības Zelta medaļa par radošo darbu (1997), Pirmā prēmija un medaļa Starptautiskā Grafikas biennālē Māstrihtā, Nīderlandē (1994), Prēmija par labāko ofortu Baltijas valstu Grafikas mākslas biennālē Zviedrijā (1993), LPSR Valsts prēmija (1982), LPSR Tautas mākslinieks (1979), 1986., 1983., 1972., 1968. prēmijas un diplomi Grafikas triennālēs Tallinā, Igaunijā; 1986., 1984., 1980., 1976. Starptautiskās Grafikas mākslas Trienāles žūrijas loceklis Vācijā un Polijā. Gunārs Krollis ir tekstu autors Raimonda Paula dziesmu ciklam „Melnais kliedziens” (1986), veidojis šī cikla vizualizācijas maestro 75 gadu jubilejas koncertā (2011)  

Gunāra Kroļļa darbi ir kolekcijās Latvijā: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – 277 darbi (103 linogriezumi, 140 oforti, 16 akvareļi, 8 zīmējumi, 8 ilustrācijas, 2 exlibri), Latvijas Mākslinieku savienības krājumā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Turaidas Muzejrezervātā, Latvijas Bankā, SWEDBANK mūsdienu mākslas kolekcijā. Gunāra Kroļļa darbi kolekcijās ārzemēs: Valsts Tretjakova mākslas galerijā Maskavā, Puškina mākslas muzejā Maskavā, Krievijas Mākslinieku savienības kolekcijā Maskavā. Privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Krievijā, Somijā, Kanādā, A.S.V., Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Mongolijā, Austrijā, Polijā, Sīrijā, Libānā, Bulgārijā, Igaunijā, Japānā.

Kasjauns.lv


Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību






    Komentāru noteikumi