Zēna māte medijiem pastāstīja par traģēdiju, kas skāra Ivisonu ģimeni. 1995.gadā ikdienas pastaigas laikā mazulis pakļuva zem braucošas automašīnas riteņiem. Gūtās traumas bija smagas - neatgriezeniski traumētas muguras smadzenes; kopš 14 mēnešu vecuma puisis ir piekalts ratiņkrēslam.
Ārsti tolaik sacīja, ka Patriks nekad nespēs nostāvēt kājās, kur nu vēl staigāt. Tomēr pirms dažiem gadiem viņš nosprauda mērķi – Patriks grib pēc sava diploma aiziet paša spēkiem.
Kopš 2009.gada viņš katru dienu sešas stundas pavadīja intensīvās fiziskās terapijas nodarbībās. Rehabilitācijas programma, kas speciāli izstrādāta pusaudžiem invalīdiem, nedeva nekādas garantijas, taču Patriks nolēma nepadoties un katru dienu sevišķi centīgi stiprināja kāju muskulatūru.
Puiša māte stāsta, ka treniņi ilgu laiku neesot devuši absolūti nekādus pozitīvus uzlabojumus, viņa fiziskajā kondīcijā gluži vienkārši nekas neesot mainījies. Taču tieši šis aspekts visjaudīgāk nostrādāja uz Patrika psiholoģiju – neveiksmes mudināja nepadoties!
Kad līdz vidusskolas izlaidumam bija atlikušas vien 2 nedēļas, Patriku esot pārņēmušas bailes, ka nekas no iecerētā diženā plāna neizdosies.
Tomēr izlaiduma dienā desmitiem klasesbiedru priekšā un vētrainu aplausu pavadīts Patriks piecēlās kājās. Apkārtējie bija liecinieki brīnumam, ko spēj cilvēka gribasspēks.
„Es joprojām nespēju noticēt, ka man izdevās īstenot savu sapni. Tā bija viena no labākajām dienām manā dzīvē,” viņš sacīja.
Paralizēts pusaudzis izlaidumā sāk staigāt
Kasjauns.lv, Foto: ekrānuzņēmums no video