Apmācies, sasalstošs lietus
Rīga
Apmācies, sasalstošs lietus
LV RU
Noderīgi ikdienā

"Viss veselīgais ir negaršīgs!" 9 mīti, kādēļ mēs nevaram novājēt (12)

 
28.aprīlis 2016  07:39

Kam vien pajautā, visi sapņo būt slaidi un vingri. Tomēr vairums ļaužu vai nu atliek atbrīvošanos no liekās ķermeņa masas līdz pēdējam, vai vispār to neiesāk, uzskatot, ka tas ir grūti. Lai attaisnotu pasivitāti, ļaudis pieķeras mītiem, kādēļ ievērot veselīga uztura priekšnoteikumus vai, viņu vārdiem sakot – diētu ir absolūti neiespējami!

Veselīgs uzturs nebūt nenozīmē atteikšanos no iecienītiem pārtikas produktiem. Pareizā pieeja diētai ir plūstoša savas ēdienkartes un dzīvesveida korekcija.

Veselīgs uzturs nebūt nenozīmē atteikšanos no iecienītiem pārtikas produktiem. Pareizā pieeja diētai ir plūstoša savas ēdienkartes un dzīvesveida korekcija.

1. Vājēt ir ļoti grūti
«Ieturēt diētu ir īstas mocības, tad jau man jāatsakās no normālas dzīves,» viņi teic. Klausoties šādus vārdus, gandrīz vai jādomā, ka veselīgs dzīvesveids ir kaut kas līdzvērtīgs radikālai ķirurģiskai operācijai! Patiesībā ir gluži pretēji. Ja vien cilvēki zinātu, cik tas tomēr, nosacīti runājot, ir vienkārši – vājēt uzsāktu itin visu, turklāt nekavējoties! Tieši tad, kad process nav nomācošs, labāks rezultāts ir garantēts. Savukārt, ja cilvēks badojas un tādēļ izjūt diskomfortu, rezultāta nebūs vispār, jo līdz slaidam augumam minēto grūtību dēļ nonākt nemaz nav iespējams. Ilgstoši ieturot mokoši ekstrēmu diētu, cilvēks noteikti «norausies», vai arī atgriezies pie iepriekšējā dzīvesveida un vecajām kļūdām. Beigās rezultāts būs labākajā gadījumā – nulle, sliktākajā – svars atgriezīsies ar uzviju. Rezumējums: grūtību neesamība ir garantija paliekošu rezultātu sasniegšanai. Galvenais – iegūt niansētu informāciju par veselīga svara veselīgas atgūšanas priekšnoteikumiem un, piemērojot šos priekšnoteikumus sev un savam dzīves ritmam, ķerties pie darba!
 
2. Nevaru izturēt nevienu diētu, jo nespēju izdzīvot bez saldumiem
Ir bezjēdzīgi mēģināt pierunāt atteikties no saldumiem cilvēku, kam tie ļoti garšo. Pie pirmā stresa šāds cilvēks noteikti «norausies». Saldummīļiem svarīgāka par atteikšanos ir kontrole gan laika, gan daudzuma ziņā. Proti, jo diena sliecas uz vakaru, jo mazāk ogļhidrātu, tai skaitā, cukurā, uzturā. Ja nu kāre patiesi ir nepārvarama, to uzveikt palīdzēs speciāli batoniņi – saldi, olbaltumiem bagāti, taču bez cukura.

Ja ļoti gribas kaut ko saldu, izvēlies maksimāli dabiskas lietas, piemēram, īstu šokolādi. Katrā ziņā - stingrs NĒ smalkmaizītēm vai saldajiem gāzētajiem dzērieniem.

Ja ļoti gribas kaut ko saldu, izvēlies maksimāli dabiskas lietas, piemēram, īstu šokolādi. Katrā ziņā - stingrs NĒ smalkmaizītēm vai saldajiem gāzētajiem dzērieniem.


Patiesībā noderēs jebkura specializētā sportistu pārtika, jo visi šie produkti ir ar saldenu garšu – gan proteīnu kokteilis, speciāli līdzekļi ar šķiedrvielām. Taču no tiem piemītošā salduma nav jābaidās. Ja tomēr, apmierinot kāri ar kādu saldumiņu, izvēlaties maksimāli dabisku produktu (piemēram, īstu šokolādi, nevis tās aizstājēju), proti, lasiet produkta marķējumu. Savukārt smalkmaizītēs un cepumos vaina nav tikai cukurā vien – šie ir našķi, kas satur pārāk daudz dažādu pārstrādes produktu un komponentu, no kuriem vairums organismam neko labu nedod. Turklāt uz kūciņas nebūs marķējuma, liedzot uzzināt tās sastāvu! Regulāra ieturēšanās ar smalkmaizītēm un sintētiskiem saldumiem liek «lēkāt» glikozes līmenim asinīs, kuras pārstrādei vajadzīgs insulīns, savukārt tā svārstības ļauj sajust izsalkumu daudz ātrāk, nekā tas notiktu, līdzsvarojot savu ēdienkarti. Tādējādi saldumu ierobežošana vienlaikus ir arī diabēta profilakse, kas ir izplatīta saslimšana un tieši saistāma ar lieko ķermeņa masu.
 
3. Izturu diētu visu dienu, bet vakaros pārēdos.
Nav nekādu dogmu, cikos sākas «vakars» – sešos, septiņos vai pusastoņos. Speķa gabals tādēļ nekļūs liesāks, ja būs notiesāts pirms mistiskās «vakaros ēst nedrīkst» robežas. Patiesībā svarīgs ir nevis ēšanas laiks, bet pats ēdiens. Nav nekā slikta, ja pagatavotās vakariņas tiek liktas galdā, paēsts, galds nokopts, un tas arī viss.

No pārēšanās vakaros palīdzēs izvairīties brangākas brokastis un vieglāku produktu patēriņš vakaros.

No pārēšanās vakaros palīdzēs izvairīties brangākas brokastis un vieglāku produktu patēriņš vakaros.

Taču lielākoties tā nenotiek. Lūk, raksturīgs piemērs: jautāts, vai vakariņās netiek pārāk daudz ēsts, cilvēks atbild: «Nē! Vakariņās ēdu ļoti maz. Kādus salātiņus un vairāk nekā!» Un ko pēc tam, visa vakara gaitā? Kad ieslēdz televīziju, vairs neko neieēd? «Nē, praktiski neko, tikai riekstiņus iegraužu un iedzeru tēju, bet tas taču ir veselīgi!» Rūgtu tēju? «Nē, tēju ar medu! Bet tas taču ir veselīgi!» Tad gan ir viss? «Vēl kādu jogurtiņu, bet tas taču ir veselīgi!» Vai BEIDZOT viss? «Gulēt ejot, izdzeru krūzi silta piena. Bet tas taču ir veselīgi.» Galu galā tieši vakarā patērē daudz cukura un tauku, kalpojot vēl kādam mītam, ka veselīgs un nebarojošs ir viens un tas pats. Ir jāsaprot, ka arī uzkošana starp ēdienreizēm ir jāieskaita kopīgā uzturdevā un tieši šajās reizītēs tiek patērēts visvairāk kaloriju. Taču, atgriežoties pie mīta par pārēšanos vakaros, – no tā palīdzēs izvairīties brangākas brokastis un vieglāku produktu patēriņš vakaros.
 
4. Lai ēstu veselīgi, no tik daudz kā jāatsakās!
Veselīgs uzturs nebūt nenozīmē atteikšanos no iecienītiem pārtikas produktiem. Pareizā pieeja diētai ir plūstoša savas ēdienkartes un dzīvesveida korekcija.

Lai neuzbarotos un pat zaudētu svaru, nenozīmē pārtikt tikai no vājpiena biezpiena vai griķiem. Lietojami ir visi produkti, tikai pareizās attiecībās, pareizi pagatavoti un īstajā brīdī notiesāti.

Lai neuzbarotos un pat zaudētu svaru, nenozīmē pārtikt tikai no vājpiena biezpiena vai griķiem. Lietojami ir visi produkti, tikai pareizās attiecībās, pareizi pagatavoti un īstajā brīdī notiesāti.

Lai saprastu, ko koriģēt, aplūkosim «vidējā statistiskā» pilsoņa kļūdaino pieeju ikdienas uzturam:
•    Pārāk vieglas brokastis vai iztikšana vispār bez tām.
•    Pārāk bagātīgas un vēlas vakariņas.
•    Pārāk maz ēdienreižu dienas laikā.
•    Pārāk daudz cukura un «slikto» tauku, pārāk maz «labo» taukskābju.
•    pārāk maz olbaltumu, šķiedrvielu, arī pārāk maz vitamīnu un minerālvielu.
Vārdu salikums «pārāk maz» un «pārāk daudz» skan pārāk bieži, vai ne? Tātad korekcijas mērķis ir līdzsvarot dienišķo uzturu pavisam burtiski. Lai neuzbarotos un pat zaudētu svaru, nenozīmē pārtikt tikai no vājpiena biezpiena vai griķiem. Lietojami ir visi produkti, tikai pareizās attiecībās, pareizi pagatavoti un īstajā brīdī notiesāti.
 
5. Ja ēdīšu mazāk, man nebūs enerģijas un reibs galva
Nejauksim badošanos ar veselīgu, pārdomātu uztura režīmu! Gluži otrādi. Saprātīgi vājējot, uzlabojas pašsajūta, un enerģija vairojas. Padarot savu ikdienas ēdienkarti veselīgāku, nav iemesla enerģijas zudumam, taču pati veselība pilnīgi noteikti uzlabosies. Vai tas nav svarīgāk par ideālas figūras iegūšanu? Turklāt ne vienmēr par izskata un pašsajūtas uzlabošanos liecinās svari: esot vienā un tajā pašā svaru kategorijā, iespējams izskatīties un justies dažādi. Profesionāla sportistu pārtika, kas dod enerģiju, stimulē sirds darbību, palīdz «sadedzināt» taukus vai proteīnu kokteilis vēl labāk palīdzēs pārvarēt iedomas par iespējamu enerģijas kritumu. Turklāt šie līdzekļi iesakāmi fiziskas slodzes un intensīvu treniņu laikā, bez kuriem nav iedomājams veselīgs dzīvesveids un pārdomāta novājēšanas taktika. Sportiska pārtika ne tikai vairos spēkus, bet arī uzlabos ikdienas uztura kvalitāti (jo satur visas iespējamās vielas, vitamīnus un mikroelementus, bez kuriem nav iedomājama organisma funkcionēšana) un novērsīs cukura līmeņa svārstības asinīs.
 
6. Nekādas dabiskas metodes man vairs nelīdz, vienīgā cerība uz medikamentiem vai operāciju! 

Būtu brīnišķīgi, ja varētu iedzert brīnumtableti, neko nedarīt savā labā un tik un tā vājēt. Diemžēl brīnumlīdzekļu nav. Ja arī medicīna izmanto radikālus līdzekļus svara zudumam, tie ir pārāk agresīvi un atstāj graujošu iespaidu uz veselību. Stipras zāles nevar būt bez blakusefektiem. Savukārt operācija ir neatgriezeniska iejaukšanās un mainīs cilvēka dzīvi uz visiem laikiem, būtiski iespaidojot dzīves kvalitāti. Dīvaini, ka cilvēks grib ķerties pie radikālām metodēm, vispirms neaizmēģinot vienkāršus, galvenais, nekaitīgus un veselību uzlabojošus novājēšanas veidus. Pat nemēģinot nedaudz mainīt savu dienas režīmu, šāds cilvēks stāsta par kuņģa samazināšanu kā savu vienīgo glābiņu. Kāpēc to darīt, ja iespējams zaudēt svaru pavisam vieglā, dabiskā un veselīgā ceļā!?
 
7. Nav vērts «sēsties» uz diētas, jo pēc tās svars «atgriežas»!
Ja runā par drastiskām, ierobežojošām diētām, tad šajā mītā ir patiesības grauds, jo pēc tādām patiešām atgriežas, turklāt ar uzviju. Taču, ja ar diētu saprot plūstošas, mierīgas, saskaņotas dzīvesveida un ēšanas režīma korekcijas, kas tiek noteiktas visam mūžam, rezultāts būs ilglaicīgs. Ja tu nebadojies, neatsakies no iemīļotiem ēdieniem, zaudē svaru un turklāt jūties labi – kādēļ gan atgriezties pie senākā dzīvesveida ar lieko ķermeņa masu un veselības problēmām?!
 
8. Viss, kas veselīgs un diētisks ir negaršīgs!
Nav tiesa! Tikai drastiskās diētas paredz konkrētus produktus neatkarīgi no tā, garšo vai ne. Ēdienkartes korekcija – tas nozīmē individuāli analizēt katra cilvēka ieradumus un to koriģēt tieši viņam pieņemamā veidā. Nav absolūti kaitīgu un absolūti veselīgu produktu – galvenais izvēlēties maksimāli dabisku pārtiku gan izcelsmes, gan pagatavošanas ziņā. Gaļa nav neveselīgāka par griķiem, svarīgi, lai gatavais ēdiens būtu «baudījis» pēc iespējas īsāku pārstrādes ceļu. Tas nozīmē, ka desa, cīsiņi, žāvējumi nav «jāliek vienā katlā» ar svaigu gaļu. Tas nav viens un tas pats. Jāzina, ka dažos cīsiņu veidos gaļas nav vispār. Tāpat biezpienmaizīte nav biezpiens, un svaigs ābols nav pielīdzināms ābolu limonādei ar neierobežotu realizācijas termiņu. Nav jāatsakās no konkrētiem produktiem, bet gan no tā paveidiem, turklāt kontrolējot, KAD un CIK tos apēdam. Proti, piens ir ēdiens, nevis dzēriens, un, ja tas garšo, nebūs nekāda ļaunuma, ja 300 gramus piena brokastīs apēdīsim kopā ar biezputru, taču tas nav jālieto vakaros vai, lai remdētu slāpes ūdens vietā, izdzerot vairākus litrus.
 
9. Veselīgs ēdiens ir ļoti dārgs, un es to nevaru atļauties.
«Pareizais» jogurts ir ar daudzām papildu „ekstrām” un pievienotajām «labajām» baktērijām, tas ir dārgs un tikai šajā komplektā – visveselīgākais. Kur nu normālu kefīru ar to salīdzināt?! Taču patiesībā tieši vienkāršais kefīrs, dabisks skābpiena produkts ar īsu realizācijas termiņu (jo satur dzīvas baktērijas) ir daudzkārt veselīgāks. Šis piemērs uzskatāmi «apgāž» mītu par veselīgu uzturu kā pārāk dārgu, lai to izmantotu ikdienā. Veselīgs ēdiens ir vienkāršs. Nemeklējiet superproduktus, bet iemācieties baudīt dabisku ēdienu. Izvairīties no piesārņojuma, kas nu jau skāris visu pasauli, diez vai būs iespējams, tādēļ necentīsimies izvirzīt neizpildāmus uzdevumus, bet atgriezīsimies pie parastiem, maksimāli nepārstrādātiem produktiem. Tieši tādēļ pieejami uztura bagātinātāji – lai līdzsvarotu trūkstošo un palīdzētu izvadīt no organisma kaitīgo.

Aija Kažoka / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS