Apmācies, neliels lietus
Rīga
Apmācies, neliels lietus
LV RU
Uz skolu!

Dejošana, futbols, peldēšana... Cik pulciņu bērnam nav par daudz? (4)

 
01.augusts 2016  15:45

Cik daudz papildus nodarbību pēc bērnudārza vai skolas mazajam nav par daudz? Sports, mūzika, gleznošana — kā izvēlēties tieši viņam piemērotāko virzienu? Padomus ģimenes portālam mammamuntetiem.lv sniedz pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste Ineta Tunne.

Lai gan liekas, ka bērni skolā jau tā ir gana noguruši, tomēr papildus nodarbības saprātīgā daudzumā ir ļoti vēlamas.

Lai gan liekas, ka bērni skolā jau tā ir gana noguruši, tomēr papildus nodarbības saprātīgā daudzumā ir ļoti vēlamas.

Vai slodze var būt pat lielu?
„Jau bērnudārzā iedama, mana meita apmeklēja gan dejošanu, gan individuālo dziedāšanu, gan arī baseinu. Uzsākot pirmo klasi, bieži novēroju, ka pēc dejošanas atceļā uz mājām viņa, jau teju vai iekāpjot mašīnā, vienkārši uzreiz aizmieg. Vai tas tāpēc, ka ārpusklases nodarbībās par lielu slodze? Cik pulciņos bērnu var sūtīt? Vai tie bērnu iztukšo jeb otrādi — organizē un uzlādē?" jautā māmiņa.

Lai gan liekas, ka bērni jau tā ir gana noguruši, tomēr papildus nodarbības saprātīgā daudzumā ir ļoti vēlamas, jo:
- ceļ bērna pašapziņu, jo viņš/a var lepoties un arī skolā parādīt savas spējas sportā, mūzikā vai dejošanā;
- palīdz apgūt socializācijas prasmes citā vidē;
- attīsta spēju plānot savu laiku un izdarīt vairāk;
- attīsta bērna īpašās spējas un talantus, ko pilnvērtīgi nevar izdarīt skolā vai bērnudārzā;
- neatliek laika datoram un tiek ierobežotas atkarības rašanās iespējas.

Cik ārpusskolas nodarbību bērnam būtu vēlamas?
Ielikt stabilu un labu pamatu sākumskolā ir ļoti būtiskāki, bet tas var izpalikt, cenšoties izskriet maksimāli daudz dažādu papildus nodarbību. Cik ārpusskolas nodarbības bērnam būtu vēlamas? „Ja tas ir kāds pulciņš vai sports, tad parasti nodarbības ir apmēram divas līdz piecas reizes nedēļā. Ja divas reizes, tad varētu būt vēl kādas nodarbības, bet bērnam noteikti jāatstāj arī kāds brīvs vakars,” iesaka psiholoģijas speciāliste. „Noteikti jāieklausās bērnā un, ja viņš jūtas noguris, tad vecāku pašu nerealizētās vēlmes caur savu bērnu nevajadzētu īstenot. Ir bērni, kas spēj izturēt lielu fizisku slodzi (piemēram, sangviniķi) un bērni, kuri ātrāk nogurst (piemēram, melanholiķi). Tas būtu jāņem vērā arī, izvēloties darbības veidu — dejošana, hokejs, zīmēšana vai klavierspēle.”

Kad „atmest” liekās nodarbības
Nevajag baidīties ļaut bērnam izmēģināt dažādu veidu aktivitātes. Jo, liekot bez ierunām pildīt un apmeklēt tikai viena veida nodarbības, vēlāk, pieaugot, bērna aktīva griba un iniciatīva var tā arī neparādīties. Proti, būs izaudzināts labs izpildītājs, nevis savu mērķu virzītājs un realizētājs. Bet varbūt būs uz mūžu radīta dziļa nepatika, piemēram, pret klavierēm...
Nereti bērns kādā brīdī sāk protestēt, sak, es vairs negribu to darīt. „Tad būtu svarīgi ieklausīties un saprast, kāpēc ir šis bērna „nē, es negribu”. Vai tas būtībā ir negribu vai nevaru? To ir vēlams pārrunāt ar skolotāju vai treneri,” iesaka Tunne. „Ja bērns trīs gadus raudādams spēlē klavieres, un pēc tam izrādās, ka viņam nav muzikālās dzirdes, tad jautājums — kā justos pats pieaugušais šajā situācijā? Savukārt, ja bērns raud pie katra zaudējuma un nevar to pieņemt, bet ir ļoti talantīgs, tad to var atrisināt, piemēram, psihologs, iemācot nosaukt un „reģistrēt” savas emocijas un pārvaldīt tās. Vienmēr, kad rodas problēma, ir vajadzīgs speciālists, kas palīdz izvērtēt situāciju un pieņemt pareizo lēmumu.”

Tas ir ļoti saprotams, ka vecāki cenšas bērnu virzīt uz dažādām aktivitātēm, lai bērns būtu vispusīgs, nodarbināts, un vēlāk prastu pats izvēlēties, kas viņam labāk padodas un patīk. Sākumā bērns vēl konsekventi nevar pateikt, vai viņš grib vai negrib gan mūzikas skolu, gan dejošanu, gan arī baseinu. Taču agri vai vēlu pārāk lielai noslodzei seko krīze, un tad sāk ciest mācības skolā vai pārgurums izpaužas citā veidā, piemēram, slimojot.

Kritiskie periodi parasti ir pirms Ziemassvētkiem un pavasarī — aprīlī, maijā, kad bērns ir pārguris. Starp citu, no lielās izvadāšanas uz daudzajām aktivitātēm parasti pirmie lūst vecāki.

Aktīvajiem bērniem vajag mierīgas, relaksējošas nodarbības?
 „Mūsu dēls ir ļoti kustīgs un aktīvs, un kāda bērnu ārste mums teica, ka aktīvajiem bērniem vēlamas mierīgas, relaksējošas nodarbības, piemēram,
peldēšana, zīmēšana. Lai bērnu harmonizētu. Bet prakse rāda, ka aktīvajiem dikti gribas ko aktīvu — kaut ko, kas saistīts ar skriešanu, kustību. Piemēram, dēla lielais prieks ir futbols. Varbūt var kombinēt vairākas lietas kopā?”

„Es domāju, ka bērna būtību nevajag „lauzt”," uzskata Ineta Tunne. "Piemēram, intraverts (sevī vērsts) bērns atteiksies spēlēt basketbolu, jo cīņa komandā viņam nepatīk, viņam labāk patiks individuāla peldēšana. Bērna intereses ir pamanāmas jau agrā bērnībā, vecākiem tās ir jāvēro un jāpiedāvā bērnam izvēlēties no vairākiem variantiem vislabāko. Vecākiem, labu gribot, būtu jāatceras, ka pārslogot bērnu ar vairākām lietām nevajadzētu.”

Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS