skaidrs laiks
Laika ziņas: Rīga -4°C. skaidrs laiks
A vējš 16 m/s
ceturtdiena, 2014.g. 23. oktobris 06:45
Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
Sabiedrībā

Latvijā var iznīkt skujkoku meži un ziemas, vasaras kļūs siltākas (32)

 
28.septembris 2012  06:12

Ar laiku Latvijā vasarās varētu kļūt siltāks, kas pie mums atvilinās tūristus, kuriem apnikusi karstā Dienvideiropa. Savukārt slēpotājiem var nākties vilties, jo sniegotās ziemas mūsu platuma grādos vairs nebūs. Tāpat Latvija vairs neesot piemērota skujkoku mežiem.

Nākotnē Latvijā ziemā noturīga sniega sega varētu būt labi ja kādas pārdesmit dienas. Mūsu daudzajiem slēpošanas kalniem tad nāksies nīkuļot.

Nākotnē Latvijā ziemā noturīga sniega sega varētu būt labi ja kādas pārdesmit dienas. Mūsu daudzajiem slēpošanas kalniem tad nāksies nīkuļot.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes nodaļas vadītājs, profesors Māris Kļaviņš žurnālam „Ir” pastāstījis kādas klimata pārmaiņas pārredzamā nākotnē sagaidīs Latviju. Mūsu zemē var iznīkt skujkoku meži un ziemā noturīga sniega sega labi ja būs kādu mēnesi. Jau tagad varam novērot, ka pavasaris sākas ātrāk, bet rudens vēlāk. Tomēr apokaliptiskām noskaņām nav pamata, Latvijā krasas dabas pārmaiņas ir novērotas arī iepriekšējos gadsimtos.

Senāk graudu ražu novāca ap Jāņiem
Kļaviņš stāsta par kādu pētījumu, ko pašlaik veic Latvijas zinātnieki: „Viens no mūsu pētījumu virzieniem ir neparastie laika apstākļi Latvijā no 900. līdz 1860. gadam. Piemēram, 1322. - 1323. gadā Baltijas jūra bija ilgstoši aizsalusi, tirgotāji no Vācijas un Zviedrijas atrada ceļu uz Rīgu pa ledu. Pagājušā gadu tūkstoša laikā Baltijas jūras lielākā daļa ar ledu ir bijusi klāta 14 ziemas.

Livonijas Hermaņa hronikā lasāms, ka klimats bija tik silts, ka zemnieki Jāņos jau ēda jaunizcepto maizi. Zemnieks nesēs uzreiz graudus, ja pēkšņi nokūst sniegs un kļūst silti. Tas nozīmē, ka vairākus gadus faktiski ir bijusi bezsniega ziema, ar ļoti agru sēšanas laiku. Kad tas atkārtojās, cilvēki saprata, ka ir jāsēj. Iedomājieties, cik milzīgas ir veģetācijas perioda nobīdes.

Mainība ir bijusi milzīga, bet būtiski, ka šīs klimata pārmaiņas pēdējās desmitgadēs notiek ļoti strauji. Temperatūras izmaiņu raksturs Ziemeļu puslodē pārsniedz vēsturiski novērotās temperatūras izmaiņas tūkstoš gadu laikā.”

Kļūs siltāks, bet ne pārmērīgi karsts
Profesors pieļauj, ka Latvijā būs jūtams temperatūras pieaugums, bet ne ļoti nozīmīgs. „Klimats varētu kļūt mitrāks, varētu pieaugt nokrišņu daudzums. Kopumā uz globālo procesu risku fona nav pamata ļoti lielām bažām par dramatisku ietekmi, bet tās var būt. Būtiskākās varētu būt netiešās ietekmes.

Piemēram, uz iedzīvotāju migrāciju, veģetācijas raksturu. Pietiekami atzīta ir hipotēze, ka Latvijas teritorijā skujkoku augšanai un skujkoku mežiem apstākļi vairs īpaši piemēroti nebūs.

Klimata pārmaiņas var ietekmēt daudzas tautsaimniecības nozares - lauksaimniecību, ūdens apgādi, zivsaimniecību, tūrismu. Bet nav pamata uzskatīt, ka visos gadījumos būs tikai negatīva ietekme, tā var būt arī pozitīva,” saka Kļaviņš.

Vasaras siltākas, ziemas īsākas
Pēc visa spriežot pārorientēties varētu nākties tūrisma biznesa pārstāvjiem. Kļūs siltāks un pie mums vairāk brauks tūristu, kuriem patīk tropu klimats. Savukārt pamats satraukumam varētu rasties slēpošanas kalnu īpašniekiem.

Varētu pieaugt tropisko dienu skaits, kad vidējā gaisa temperatūra diennaktī ir augstāka par 20 grādiem. Līdz ar to vasaras pie mums varētu būt siltākas un būs vairāk tūristu, kuri brauks šurp, nevis uz pārlieku karsto Dienvideiropu.

Tai pašā laikā klimata modeļi paredz, ka rudens iestāsies vēlāk, nokrišņu maksimums pārvietosies uz ziemas periodu. Pašlaik pavasaris ir relatīvi sauss, bet nākotnē pavasarī nokrišņi varētu būt intensīvāki.

Tas savukārt nozīmē to, ka ziemas prieku baudītājiem varētu pienākt grūti laiki. „Latvijā stabila sniega sega varētu vispār neizveidoties vai arī tā varētu būt kādas 20 - 30 dienas,” saka Kļaviņš.

Kasjauns.lv/Foto: Lita Krone/LETA






Komentāru noteikumi