Lietus
Laika ziņas: Rīga 13°C. Lietus
DA vējš 11 m/s
pirmdiena, 2014.g. 22. septembris 13:11
Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
Sabiedrībā

Jelgavas psihiatriskā slimnīca atbrīvojas no slimniekiem (39)

 
29.oktobris 2012  18:50

Naudas trūkuma dēļ Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīca atbrīvojas no pacientiem un pieļauj iespēju atlaist ap 50 darbinieku.

Slimnīcas turpmākai darbībai akūti trūkst 300 000 latu; jau šobrīd tās darbs ir apdraudēts.

Slimnīcas turpmākai darbībai akūti trūkst 300 000 latu; jau šobrīd tās darbs ir apdraudēts.

Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīca "Ģintermuiža" nepietiekamā finansējuma dēļ cenšas daļu slimnieku pārcelt uz sociālās aprūpes iestādēm un pieļauj ievērojama skaita darbinieku atlaišanu 1.janvārī, ja neizdosies novērst finansējuma trūkumu.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Slimnīca "Ģintermuiža"" valdes priekšsēdētājs Uldis Čāčus pastāstīja, ka ar patlaban atvēlēto finansējumu slimnīcai jāatbrīvojas no daudziem slimniekiem, tāpat esot iespējams, ka nākamā gada 1.janvārī būs jāatlaiž līdz 50 darbinieku. "Tas nav konkrēts skaitlis, un pagaidām atlaižamo sarakstus vēl neveidojam, bet situācija noteikti var skart vairākus desmitus darbinieku," skaidroja galvenais ārsts.
Viņš pastāstīja, ka saistībā ar valsts piešķirtajām kvotām iztrūkums bijis arī pērn, taču tas neatspoguļojās slimnīcas bilancē un neradīja grūtības, jo šo finansējuma iztrūkumu pagājušogad kompensējuši ar iepriekšējo gadu ietaupījumiem, kuri tika konstatēti 2010.gadā. Taču pērn tie iztērēti, un ietaupījumu slimnīcas rīcībā vairs neesot.
"Faktiski slimnīcai trūkst ap 300 000 latu. Turklāt pēc slimnīcā īstenotajiem renovācijas un rekonstrukcijas projektiem mums arī katru gadu jāsamaksā ap 400 000 latu valsts galvotā kredīta," skaidroja Čāčus.
Pagaidām slimnīcas vadības sarunas ar Veselības ministriju (VM) un Nacionālo veselības dienestu (NVD) beigušās nesekmīgi un finansējuma mainīšana netiek skatīta, skaidroja "Ģintermuižas" vadītājs.
Viņš secinājis, ka, piešķirot slimnīcai finansējumu, netiek ņemts vērā, ka šajā slimnīcā, ievērojot tās pacientu specifiku saistībā ar garīgiem traucējumiem un psihiskām slimībām, netiek ņemts vērā, ka ir daudz ilgstošu pacientu, kas netiek izrakstīti no slimnīcas ilgstoši.
Čācus uzskata, ka nepamatoti "aizmirsts" tiekot arī tas, ka ilgstošie pacienti "Ģintermuižā" savulaik nonākuši no visas valsts un šo apjomu slimnīca bija spiesta uzņemties, apkalpojot visas valsts teritoriju.
"90.gados uz mūsu slimnīcu pārveda hroniskos slimniekus no visas Latvijas, kuru bija vairāk nekā 100. Tagad to palicis 38. Tagad viņi, protams, ir deklarēti pie mums," skaidroja Čāčus, atgādinot, ka tā ir ilgtermiņa noslodze, kura neradās šajā reģionā.
"Patlaban cenšamies atbrīvoties no daudziem pacientiem. Daļu pārceļam uz Aknīstes psihoneiroloģisko slimnīcu, daļu mēģinām ievietot sociālās aprūpes iestādēs, kas gan nav vienkārši, jo pārcelšanai uz sociālās aprūpes iestādi nepieciešama paša pacienta piekrišana, un, ja viņš konstatē, ka viņam tur nepatīk, viņš atsaka," skaidroja "Ģintermuižas" vadītājs.
Tāpat obligātā kārtā jāapkalpo pacienti, kas pastrādājuši noziegumus un "Ģintermuižā" nonākuši ar tiesas lēmumu.
Sadarbībā ar Labklājības ministriju "Ģintermuižas" vadība meklē risinājumus ap 50 pacientu pārcelšanai uz sociālās aprūpes iestādēm.
Risinājumus finansējuma trūkumam slimnīca turpināšot meklēt apmēram līdz decembra sākumam, kad būšot pēdējais laiks uzteikt darbu darbiniekiem, kuri jāatlaiž janvārī, skaidroja Čāčus.
Kā ziņots, arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība ir nobažījusies par veselības aprūpes budžeta samazinājumu un aicinājusi Saeimas deputātus veikt nākamā gada valsts budžeta projektā būtiskus uzlabojumus.
Kā norādīja LVSADA darba koordinatore Inga Rudzīte, šogad faktiskais veselības aprūpes budžets ir 505 miljoni latu, taču nākamgad tam ir plānots vairs tikai 471 miljons latu jeb samazinājums par 34 miljoniem. Lai gan gada sākumā apstiprinātais valdības rīcības plāns paredz, ka veselības aprūpes valsts finansējums jāpalielina, līdz 2014.gadā tas sasniedz 4,5% no IKP, patlaban valdība rīkojas pilnīgi pretēji solītajam, un pēc diviem gadiem veselības aprūpei paredzēts atvēlēt vien 2,8% no IKP, bet 2015.gadā - vēl mazāk.
Kā iepriekš ziņots, jau 2009.gadā "Ģintermuižai" valdība bija uzdevusi īstenot 15% samazinājumu. Vienīgais, kā to slimnīca spēja īstenot, ir izrakstīt atbilstoši 15% slimnieku, kuri nav sabiedrībai bīstami un slimības saasinājumu gadījumā varēs īslaicīgi atgriezties slimnīcā, kā arī atlaist šo slimnieku skaitam atbilstošu daļu personāla.
Slimnīcā bija ap 500 gultu, un 2009.gadā tās apjoms bija jāsamazina par aptuveni 75 slimniekiem. Tas veido gandrīz veselu nodaļu, taču faktiski šo skaitu samazināja vairākās nodaļās, iepriekš vēstīja Čāčus.
"Slimnīcas "Ģintermuiža"" galvenie darbības virzieni ir - augsti kvalificētas un profesionālas stacionārās un ambulatorās psihiatriskās un narkoloģiskās palīdzības sniegšana akūtu un hronisku slimību un traucējumu diagnostikā, ārstēšanā un pacientu rehabilitācijā; konsultatīvā darbība, ekspertīžu un klīniskās bāzes nodrošināšana psihiatriskās un narkoloģiskās palīdzības jomā; psihisko un narkoloģisko slimību profilakses, ārstēšanas un veselības veicināšanas inovatīvo pasākumu ieviešana; sociālā aprūpe personām ar garīgiem traucējumiem un psihiskām slimībām, kā arī personām ar atkarības problēmām.
Slimnīca "Ģintermuiža" ir viena no vecākajām ārstniecības iestādēm valstī - kopš 1887.gadā mācītājs Ludvigs Katerfelds dibināja "Tabora" iestādi - pirmo dziedinātavu garīgiem slimniekiem Kurzemē. "Ģintermuiža" savu tagadējo nosaukumu ieguva 1907.gadā un visu 20.gadsimtu darbojās garīgo slimību un atkarību ārstēšanā, kā arī to turpina joprojām.
2005.gada 27.jūnijā slimnīcai tika pievienota Jelgavas Narkoloģiskā slimnīca. 2006.gada 6.janvārī slimnīcas "Ģintermuiža" sastāvā iekļāva Rindzeles Narkoloģiskās rehabilitācijas centru, kas turpina savu iepriekšējo darbību, sniedzot narkoloģiskās rehabilitācijas palīdzību visas Latvijas iedzīvotājiem.

LETA, Foto: shutterstock






Komentāru noteikumi