Pasaulē
2023. gada 6. jūnijs, 22:58

Protams, sakritība! Nedēļu pirms Kahovkas HES uzspridzināšanas Krievijā atļāva neizmeklēt avārijas un terora aktus bīstamajos objektos

Jauns.lv

Nedēļu pirms Krievijas okupētās Kahovkas HES uzspridzināšanas Krievijas valdība atļāva neizmeklēt avārijas bīstamajos objektos, kas notikušas karadarbības un terora aktu rezultātā, tostarp okupētajās Ukrainas teritorijās. Šāds lēmums 31. maijā tika publicēts Krievijas oficiālajā tiesiskās informācijas portālā, vēsta izdevums "The Insider".

Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina 30. maijā parakstītais lēmums Nr. 873 stājās spēkā publicēšanas dienā.

Tajā teikts, ka "līdz 2028. gada 1. janvārim netiek veikta tehniskā izmeklēšana avārijām bīstamajos ražošanas objektos un avārijām hidrotehniskajās būvēs, kas radušās karadarbības, diversiju un terora aktu rezultātā". 

"Transparency International — Russia" direktors Iļja Šumanovs izteicās izdevumam "The Insider", ka katram objektam tiek piešķirta bīstamības klase un atbilstoši notiek uzraudzība. Katram objektam, kuram ir piešķirta bīstamības klase, ir jāizstrādā deklarācija, kas paredz noteiktu prasību izpildi — "ka tev ir evakuācijas plāns, darbību veikšanas kārtība, kontaktinformācija, pārbaudes, apmācīti speciālisti, darbu licence utt.". "Karadarbības apstākļos neviens šīs deklarācijas okupētajās teritorijās neizstrādās, jo objekti pāriet no rokas rokā. Nav objektu projekta dokumentācijas. No jauna nākas izstrādāt, skatīties, izpētīt, veikt ekspertīzes. Bet ja tajā vēl trāpīja pāris šāviņu ... Tas attiecas pat uz kaut kādu miltu ražotni, nemaz nerunājot par naftas ieguves vietām un līdzīgām būvēm. Tas attiecas uz visiem kritiskās infrastruktūras objektiem," viņš sacīja.

Viņaprāt, pašreizējais lēmums varētu būt pieņemts nevis tādēļ, lai noslēptu avāriju, bet tādēļ. ka nav iespēju izsniegt šīs deklarācijas projekta dokumentu trūkuma dēļ, tā kā ukraiņu speciālisti evakuējās un savāca dokumentus.

Uz jautājumu, lai minēto lēmumu var iztulkot kā pierādījumu pēc notikušās Kahovkas HES uzspridzināšanas, viņš atteica: "Gan jā, gan nē."

"Es nezinu, vai [Krievijas varas iestādēm] ir kadri, kas spēj veikt šādas pārbaudes. Domāju, ka nav. Un vispāt, vai ir reāli nosūtīt cilvēkus avāriju izmeklēšanai karadarbības zonā? Puefrontes zonā atbrauc komisija un sāk izpētīt objektu — tas vienkārši ir bīstami dzīvībai un nav pārāk lietderīgi, jo objekts atrodas karadarbības zonā un rīt tam var tikt nodarīts papildu kaitējums. Turklāt varbūt paši kadri negrib līst zem lodēm."

Pēc būtības, likumu pieņēma savlaikus, lai noņemtu atbildību no personām, kuras pašlaik tur pieņemt pārvaldības lēmumus. Jebkāda tehnogēna avārija un šīs avārijas seku likvidēšanas pasākumu vai izmeklēšanas neveikšana viņiem nozīmētu kriminālatbildību. Tomēr tik īsa laika starpība starp Krievijas valdības lēmuma pieņemšanu un notikušo sprādzienu rada aizdomas.

"Ja arī tika iznīcināti kaut kādi objekti ar dažādām bīstamības klasēm, tad tāda mēroga kā Kahovkas HES vēl nebija. Daudz runāja par to, taču šāda mēroga spridzināšanas nebija. Acīmredzot, cilvēkiem bija piekļuve informācijai par to, ka šāda spridzināšana notiks, tādēļ likumdošanu jau savlaikus saskaņoja, lai pret viņiem nerastos jautājumi," sacīja Šumanovs.