TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "tradicionālo vērtību aizsardzībai" okupanti Ukrainā izmanto pat maniakus un cilvēkēdājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
A Russian TOR air defense system in the Zaporizhzia region destroyed by HIMARS. pic.twitter.com/94wzVcnUDT
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
Austrijas banka "Raiffeisen Bank" procedūru saistībā ar darbības pārtraukšanu Krievijā sāks 2024.gada trešajā ceturksnī, vēsta Krievijas mediji RBK un "Kommersant".
Banku grupas "Raiffeisen Bank International" vadītājs Johans Štrobls norāda, ka jaunais plāns par darbības pārtraukšanu Krievijā ticis izstrādāts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas prasībām.
Pirmkārt, "Raiffeisen" sāks samazināt privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanas programmas. Bankai līdz 2026.gadam jāsamazina aizdevumu izsniegšanu klientiem par 65% salīdzinājumā ar 2023.gada trešo ceturksni. Tāds pats samazinājums gaidāms arī starptautisko maksājumu segmentā.
Igaunijas parlamenta deputāts Kristo Enns Vaga ceturtdien pabeidza labdarības velobraucienu no Tallinas uz Kijivu, ziedojumos savācot 30 000 eiro Ukrainas Bruņoto spēku vajadzībām.
"Es to izdarīju! Ar velosipēdu atbraucu no Tallinas līdz Kijivai, lai parādītu, ka karš notiek tikai riteņbrauciena attālumā, un atbalstītu aizstāvjus," pēc galamērķa sasniegšanas platformā "X" rakstīja Vaga, aicinot pievērsties tam, "lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šajā karā un sakaut teroristisko Krieviju!".
1700 kilometru garo velobraucienu Vaga sāka Tallinas Brīvības laukumā 26.aprīļa rītā.
Par velobrauciena laikā savāktajiem ziedojumiem plānots iegādāties 4x4 automobiļus un bezpilota lidaparātus Ukrainas Īpašo operāciju spēku dronu vienībai un 79.brigādei.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 472 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1270 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7354 tankus, 14 192 bruņutransportierus, 12 102 lielgabalus un mīnmetējus, 1053 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 786 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9580 bezpilota lidaparātus, 2126 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 266 automobiļus un autocisternas, kā arī 1993 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos Takarék Pénztár" (OTP), kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.
Tā ziņo, ka OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone", kam pieder "Luminor" akciju kontrolpakete.
Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.
Lietuvai notiek sarunas ar ASV aizsardzības rūpniecības kompāniju "Northrop Grumman" par iespējām sākt munīcijas ražošanu Lietuvā, žurnālistiem atklāja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.
"Mēs vienojāmies ne tikai apspriest, bet arī iesaistīties sarunās par vēl vienu potenciālu munīcijas ražošanas līniju Lietuvā," televīzijas kanālam LNK sacīja ministrs, kurš atrodas vizītē ASV.
Viņš teica, ka tuvākajās nedēļās tiks sagatavots nodomu protokols un uzņēmuma vadība apmeklēs Lietuvu.
Krievijas militārpersonas 60 cilvēku skaitā bija izvietotas 101. aviobāzē Nigērā, kur atrodas ASV karavīri, vēsta "Reuters", atsaucoties uz avotu Pentagonā. Informāciju par to apstiprināja CNN.
Pēc viņu rīcībā esošās informācijas, Nigēras varas iestādes paziņoja ASV administrācijai, par krievu ierašanos Nigērā, un amerikāņu puse atbildē lika saprast, ka ASV militārpersonas nevar atrasties bāzē kopā ar krievu.
2024. gada martā Nigēras valdība paziņoja, ka tiek lauzts līgums par militāro sadarbību ar ASV. Aprīlī valstī ieradās simts Krievijas militāro instruktoru.
❗️ Reuters: Russian servicemen have entered the US base in Niger
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
Russian servicemen in the number of 60 people were stationed at the airbase 101 in Niger, where the US troops are located, Reuters reports, citing a source in the Pentagon. Information about this was confirmed by… pic.twitter.com/AIN34gzjGv
Vairāk nekā 100 Krievijas karavīru gājuši bojā ATACMS raķetes triecienā poligonā Luhanskas apgabalā 1. maijā, vēsta "Newsweek".
Saskaņā ar publikāciju, viena no trim ATACMS raķetēm, kas tika izšautas uz poligonu, tiešā mērķējumā trāpīja karavīru grupai, trāpot tiem ar simtiem kasešu bumbu. Uzbrukumā gājuši bojā vismaz 116 cilvēki, lēš eksperti. Vairāk lasi šeit.
More than 100 Russian soldiers have been killed in an ATACMS missile strike on a firing range in the #Luhansk region on May 1 - Newsweek
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
According to the publication, one of the three ATACMS missiles fired at the range hit a group of soldiers directly, hitting them with… pic.twitter.com/TbuQwk92U8
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītāja vietnieks Vadims Skibitskis sniedzis interviju "The Economist".
- Viņaprāt, tagad viss ir tik slikti, kā nekad nav bijis kopš pilna mēroga konflikta pirmajām dienām, un varētu kļūt vēl sliktāk.
"Mūsu problēma ir ļoti vienkārša – mums nav ieroču. Viņi vienmēr zināja, ka aprīlis un maijs mums būs grūts laiks," stāsta Skibitskis.
- Krievijas karaspēkam ir dots rīkojums "kaut ko sagrābt" Uzvaras dienas svinībām Maskavā 9. maijā vai, ja tas neizdosies, Putina vizītei Pekinā pēc nedēļas.
- Krievijas armija vairs nav tā augstprātīgā organizācija, kāda tā bija 2022. gadā, spriež ģenerālis, un tagad darbojas kā "vienots organisms, ar skaidru plānu un ar vienu pavēli".
- Krievijas bruņoto spēku ofensīva sāksies maija beigās un jūnija sākumā. Galvenais trieciens gaidāms Donbasā, taču viņi gatavosies arī ofensīvai ap Harkivas un Sumi reģioniem.
"Ukraine stands on the edge of the abyss"
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
Interview with Vadym Skibitsky, deputy head of the Main Intelligence Directorate of the Ukrainian Defense Ministry, for The Economist.
▪ According to him, things are as difficult now as they have never been since the first days of the… pic.twitter.com/op7GObZ4bQ
Lēmumu arestēt Krievijas aizsardzības ministra vietnieku Timuru Ivanovu pieņēmis Putins. Tas norāda uz Šoigu negodu, vēsta ASV Kara izpētes institūts (ISW).
ISW: the decision to arrest Russian Deputy Defense Minister Timur Ivanov was made by Putin. This points to Shoigu's disgrace. pic.twitter.com/Zy73AIv6gr
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".