Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija draud Vašingtonai ar "iznīcinošiem triecieniem", ja notiks uzbrukums Krimas tiltam

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 34 minūtēm
"Politico": ukraiņiem liela interese par ASV izlūkdroniem "MQ-9 Reaper"

Ukraina ļoti lielā mērā ir ieinteresēta saņemt no ASV izlūkdronus "MQ-9 Reaper", pēdējo mēnešu laikā pavirzot tos vēlmju saraksta pirmajā vietā, vēsta izdevums "Politico", atsaucoties uz avotiem.

Interese par šiem droniem augusi, jo Ukraina plāno vasaras operācijas un meklē jaunus veidus, kā identificēt mērķus dziļi Krievijas aizmugurē, norāda izdevums.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajām dienām droni "MQ-9 Reaper" bijusi viena no Ukrainas prioritātēm, jo tā gribējusi tos izmantot triecieniem un novērošanai.

Tomēr pēdējā laikā Ukraina atteikusies no nodomu daļas un pamatā ir ieinteresēta izmantot dronus "Reaper" tikai izlūkošanā, izdevumam apliecināja četri cilvēki, kas ir pazīstami ar šiem jautājumiem.

Trīs nozares pārstāvji un cilvēks, kas ir pazīstams ar ukraiņu pieprasījumiem, apliecināja, ka vēlme saņemt šos dronus nav jauna, bet pieprasījums Kijivai kļuvis svarīgāks, jo tā ir ieinteresēta kaujaslaukā gūt jebkuru pārākumu, kādu vien tā spēj nodrošināt.

Atbilstoši izdevuma informācijai ASV joprojām nav izšķīrušās par labu "MQ-9 Reaper" piegādēm Ukrainai, bažījoties, ka Krievija var tos notriekt.

pirms stundas
Kamēr Krievijā gatavojas svinēt uzvaru pār vācu nacistiem, pašmāju "antifašisti" turpina ikdienišķi apšaudīt Ukrainu ar raķetēm un droniem

Naktī uz 4. maiju krievu okupanti uz Ukrainu izšāva ne vien 13 "Shahed" dronus, bet arī 4 vadāmās raķetes S-300. Ukraiņi ziņo par visu dronu notriekšanu virs Harkivas un Dņepropetrovskas apgabaliem, bet par raķešu triecienu sekām nav ziņu.

pirms stundas
Nekas neliecina, ka Krievijas iebrukums būtu tikai "Putina karš"; militārā histērija pārņēmusi masas
pirms 2 stundām
ISW: krievu okupanti Luhanskas apgabalā draud atņemt jaundzimušos, ja vecākiem nav Krievijas pilsonības. "Nepilsoņiem" jau konfiscē īpašumus.
pirms 2 stundām
Okupants stāsta, kāds liktenis gaida krievu "brīvprātīgos", kas cer Ukrainā labi nopelnīt

"Nopelnīja *****. Tagad viņš ir "krava 200" [tā apzīmē kritušos]," stāsta krievu okupants. "Gribēju dažiem cilvēkiem izskaidrot, kas te notiek. Te ir karš, vai zināt? Nevis kā Lielais tēvijas karš, kur vienkārši gāji vāciešus nogalināt. Šeit notiek mūsdienīgs karš, karš ar droniem, "babām jagām", "putniņiem" un ar visiem šiem sūdiem, kas tevi pastāvīgi redz!".

"Tiem, kuri grib patēlot varoņus un parādīt "Kuzjas māti" vai kaut kādu citu māti, gribu jums teikt, ka, baidos, šī ir nepareiza adrese," ironiski smejot saka okupants.

pirms 3 stundām
Ukraiņi notriekuši visus 13 krievu trieciendronus "Shahed"

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši visus 13 trieciendronus "Shahed", ko naktī uz sestdienu uz Ukrainas teritoriju raidīja Krievijas armija, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

"Naktī uz 2024.gada 4.maiju ienaidnieks uzbruka ar 13 trieciendroniem "Shahed-131/136" un četrām vadāmajām zenītraķetēm S-300. Visu [dronu un raķešu] palaišana notika no Krievijas Federācijas Belgorodas apgabala," teikts paziņojumā.

Visi 13 droni notriekti Harkivas un Dņipropetrovskas apgabalos, norādīja Gaisa spēki.

pirms 3 stundām
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 473 400

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 473 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1260 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7366 tankus, 14 156 bruņutransportierus, 12 148 lielgabalus un mīnmetējus, 1055 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 788 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9611 bezpilota lidaparātus, 2127 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 337 automobiļus un autocisternas, kā arī 2001 specializēto tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

pirms 4 stundām
Krievija sola triecienus pa ASV, Lielbritāniju un Eiropas Savienību, ja notiks uzbrukumi Krimas tiltam

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apsolījusi "satriecošus atmaksas triecienus", ja notiks uzbrukumi Krimas tiltam.

"Es gribētu vēlreiz brīdināt Vašingtonu, Londonu, Briseli, ka jebkādas agresīvas darbības pret Krimu ne tikai ir lemtas neveiksmei, bet saņems atmaksas triecienu, kas būs satriecošs," viņas teikto citē aģentūra "RIA Novosti". 

Viņa apsūdzēja Ukrainu uzbrukuma plānošanā Krimas tiltam ar Rietumu atbalstu. Aprīļa sākumā "The Guardian" ar atsauci uz Ukrainas militāro izlūkdienestu vēstīja, ka Ukraina plāno iznīcināt tiltu šā gada pirmajā pusē.

Krimas tiltam jau uzbrukts 2022. gada oktobrī un 2023. gada vasarā, nodarot būtiskus postījumus. Uz tiem Krievija atbildēja ar ilgstošiem un plašiem uzbrukumiem Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem.

Krimas tilts ir ne tikai ļoti svarīgs stratēģisks objekts, kas ļauj krievu okupantiem pārvadāt karaspēku un rezerves, bet arī Kremļa diktatora Vladimira Putina personiskā lepnuma objekts, kas simbolizē to, ko viņš uzskata par vienu no saviem lielākajiem sasniegumiem — Krimas pussalas "atgriešanu" Krievijas sastāvā 2014. gadā. Gandrīz neviena pasaules valsts nav atzinusi Krimas aneksiju.

pirms 4 stundām
ASV nodos Ukrainai uzbrukuma dronus, kas aprīkoti ar šaujamieročiem

"Feloni Aero" piedāvās dronus ar uzmontētu 5,56 mm ložmetēju, kā arī raķetes un uzlabotu novērošanas aprīkojumu.

pirms 5 stundām
Kamēr Krievijas propaganda stāsta par "patriotismu", tipiskais brīvprātīgais stāsta: braucu karot Ukrainā, lai nopelnītu; par "asiņu naudu" nopirku dzīvokli

Viņa māte priecājas, ka dēls uzrāvās uz mīnas, "vismaz dzīvs atgriezās", pārējie ar viņu aizbraukušie ir beigti.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".