Zelenskis tiešām gribējis atlaist Zaļužniju, taču īsti nav sanācis, vēsta rietumu mediji

Rietumu mediju - “The Washington Post”, “The Economist”, “The New York Times” un “Financial Times” avoti apstiprināja ukraiņu “Zerkalo Nedeli” informāciju, ka 29. janvārī Zeļenskis personīgi ticies ar Zalužniju un pārrunājis viņa iespējamo atkāpšanos no amata.

No kā viss sākās?

Kā norādīja laikraksta “The Times” sarunu biedri - augsta ranga Ukrainas militārpersonas, tikšanās laikā virspavēlnieks prezidenta padomniekiem norādījis, ka viņu vērtējumi par situāciju frontē izskatās vairāk "pozitīvi" nekā reālistiski. Pēc tam, saskaņā ar trīs avotiem, Zalužnijam tika lūgts atkāpties no amata. Kad viņš atteicās, Zelenskis sacījis, ka viņš pats parakstīs atlaišanas dekrētu. 

Ukrainas mediji ziņoja, ka virspavēlniekam pretī nav solīts nekāds "adekvāts" vai "būtisks" amats, tikai padomnieka vai vēstnieka statuss. Kā raksta “The Economist”, viņam tika piedāvāts Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretāra amats.

“The Washington Post” apgalvo, ka Zalužnijs atteicies no piedāvātā amata un plāno pamest armiju. Ukrainas augsta ranga amatpersonas, kuras pārrunājušas notikušo ar izdevumu un vēlējās palikt anonīmas, sniedza citu informāciju par Zelenska tikšanos ar Zalužniju. Sarunas laikā prezidents sacīja, ka ukraiņi ir noguruši no kara, un Kijevas starptautiskie sabiedrotie ir palēninājuši militārās palīdzības sniegšanu, tāpēc jaunais komandieris varētu "atjaunot situāciju".

Tāpat sanāksmē Ukrainas līderi strīdējās par to, cik karavīru 2024.gadā mobilizēt armijā. Zalužnijs ierosināja mobilizēt 500 tūkstošus cilvēku, taču Zelenskis uzskatīja, ka šis skaitlis ir “nepraktisks”, ņemot vērā problēmas ar vervēšanu, kā arī formas tērpu un ieroču trūkumu, raksta “The Washington Post”. 

Pēc aiziešanas no sēdes Zaļužnijs paguvis informēt savus vietniekus par demisiju, sakot, ka viņš kravā mantas. Tomēr avoti “The Times” atklāj, ka šajā brīdī vecākie komandieri un starptautiskie partneri, tostarp ASV un Apvienotā Karaliste, "izteikuši savas bažas".

Nav aizvietotāja

Baumas par Zalužnija atlaišanu nekavējoties noplūda presē. Kā teikts, Zelenskim pietuvinātais Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris Aleksandrs Sirskis un Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas vadītājs Kirils Budanovs tika uzskatīti par iespējamiem Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku komandiera pēctečiem. Abi noraidīja šo priekšlikumu, kas lika Ukrainas prezidentam atkāpties no sava nodoma atlaist Zalužniju, raksta “The Times”. “The New York Times” avots apstiprināja, ka atlaišana nenotika, jo Zalužnijam nebija tūlītējas aizvietotāja.

Kāds tuvs Budanova līdzstrādnieks laikrakstam “The Economist” sacīja, ka Galvenās izlūkošanas direkcijas vadītājs nepretendēja uz Zalužnija amatu, taču viņam arī nebūtu tiesību no tā atteikties. "Jūs nepieņemat šādus lēmumus," viņš sacīja žurnālistiem.

Zalužnijs – ārkārtīgi populārs

Valērijs Zalužnijs tiek uzskatīts par populārāko militārpersonu Ukrainā. Saskaņā ar dažām aptaujām Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka uzticības reitings ir augstāks nekā Ukrainas prezidentam. Plašsaziņas līdzekļi vairākkārt ir rakstījuši, ka Zelenska birojs baidījās no Zalužnija iespējamām politiskajām ambīcijām, lai gan viņš vienmēr noliedza to esamību. Tiek uzskatīts, ka spriedze un domstarpības starp Ukrainas politiskajiem un militārajiem līderiem ir pastiprinājušās saistībā ar Ukrainas bruņoto spēku plaši izziņoto 2023. gada pretuzbrukumu un tai sekojošo Zaļužnija interviju laikrakstam “The Economist”, kurā viņš sacīja, ka karš ir nonācis strupceļā. Zelenskis šos izteikumus nosodīja.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Zalužnijs rietumvalstu visū tiek augstu novērtēts, lai gan viņš neņēma vērā amerikāņu militārpersonu ieteikumus par Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumu. Tāpēc spriedze Ukrainas vadībā rada lielas bažas Ukrainas sabiedrotajiem, īpaši attiecībā uz militārās palīdzības piešķiršanu.

Rietumu mediji uzskata, ka Zalužnija atlaišana ir tikai laika jautājums, taču tas nes politiskus un militārus riskus. “Ja Zelenskis paturēs savu komandieri, viņš izskatīsies vājš. Ja viņš viņu atlaidīs, neveikla problēmu risināšana tikai iedragās uzticību vadībai. Kā jau šajā konfliktā mēdz gadīties, vieglu uzvaru nav,” raksta “The Economist”.

Oficiāli Zelenska birojs un Ukrainas Aizsardzības ministrija tikai paziņoja, ka informācija par Zaļužnija atkāpšanos nav patiesa. “Meduza.io” avots Ukrainas vadībā atklāja, ka tuvākajā laikā atlaišanas nebūs.

Simonjana un Peskovs līksmo 

Krievijas varas iestāžu pārstāvji lika saprast, ka viņi rūpīgi seko līdzi iespējamām izmaiņām Ukrainas militārajā vadībā. “Neatkarīgi no tā, vai Zalužnijs tika noņemts vai nē, viņa vietā nāks Budanovs vai “Mudanovs”(vārdu spēle ar krievu vārdu “mudak” - parasti nozīmē nepatīkamu, zemisku, zemu, stulbu un lēnprātīgu cilvēku; niecība – red.) - haoss fermā mums noder. Turklāt tas ir skaisti,” savā Telegram kanālā rakstīja propagandiste un RT galvenā redaktore Margarita Simonjana.

"Kijevas režīmam ir daudz problēmu, tur viss nav kārtībā - tas ir skaidrs," preses brīfingā 31.janvārī sacīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, “ir acīmredzams, ka neveiksmīgā pretuzbrukuma un problēmas frontēs rada pieaugošas pretrunas starp Kijevas režīma pārstāvjiem. Šīs pretrunas pieaugs, speciālajai militārajai operācijai veiksmīgi turpinoties.”