Latvijas naftas meklētāji neizprot Ekonomikas ministrijas dīvainās prasības
Naftas meklētāji Latvijā ir sašutuši, ka Ekonomikas ministrija nevis atbalsta, bet gan drīzāk bremzē jēlnaftas iegulu izpēti un iespējamo ieguvi sauszemē.
Bizness un ekonomika
2014. gada 10. janvāris, 19:08

Latvijas naftas meklētāji neizprot Ekonomikas ministrijas dīvainās prasības

Jauns.lv

Jēlnaftas (ogļūdeņražu) izpētē un ieguvē Latvijas teritorijā ir izveidojušies nopietni pretinieki - Ekonomikas ministrija. Tās paspārnē tapušais jaunais regulējums par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi draud ievērojami kavēt vai pat pilnībā apturēt turpmākus naftas meklēšanas un ieguves darbus.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunu kārtību, kas būtu jāievēro ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Latvijas teritorijā. Nākamnedēļ, 14. janvārī, šo noteikumu projektu paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē. Tomēr naftas meklētāji - Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (BOIIA) iebilst pret šo projektu un uzskata, ka Ekonomikas ministrija nevis veicinās, bet gluži pretēji – apturēs iespējamo naftas ieguvi. Tāpat BOIIA uzsver, ka ministrija ignorē savulaik ar asociācijas pārstāvētajiem komersantiem panākto vienošanos un steigā virza nesaskaņotu noteikumu versiju.

Šobrīd ir izsniegtas vairākas licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritorijā: trīs licences ogļūdeņražu meklēšanai jūrā un trīs – sauszemē.

Šobrīd par EM piedāvātajiem ogļūdeņražu meklēšanas licences laukuma ierobežojumiem tiek gaidīts precizēts Tieslietu ministrijas viedoklis, taču skaidrs, ka dubultais birokrātiskais “atļauja atļaujā” princips netiks ieviests, proti, licencē paredzētās programmas veikšanai komersantiem tomēr nebūs vēlreiz jāprasa atsevišķa atļauja Ekonomikas ministrijai, kas jau saskaņots minimālajā programmā. Bet aktuāls ir palicis pats galvenais jautājums par eksperimentālās ieguves perioda ierobežojumu, kas šobrīd Ekonomikas ministrijas variantā ir 720 dienas jeb divi gadi, kas nekādi nesaskan ar likumā noteikto maksimālo periodu - likums paredz izpētes periodam atvēlēt līdz pat desmit gadiem. 

Piemēram, ja trešajā gadā pēc veiksmīgas dokumentu sakārtošanas un ģeoloģiskās izpētes veikšanas, tiek izurbts viens veiksmīgs urbums, bet vēlāk seko neveiksmīgs, tad pēc diviem gadiem urbums jāslēdz, līdz tiek pabeigti atlikušie minimālās  programmas darbi, kas nozīmē urbuma konservāciju ar praktisku neiespējamību to atjaunot iepriekšējā stāvoklī. Arī pasaules praksē veiksmīgi urbumi netiek slēgti līdz turpmākai ekspluatācijai.

Neskatoties uz vēl pašā pērnā gada nogalē, 19. decembrī BOIIA panākto vienošanos ar Ekonomikas ministriju par ogļūdeņražu izpētes un meklēšanas regulējumā ietveramām izmaiņām, kas nodrošinātu nepārtrauktību visā eksperimentālajā izpētes laikā, pēkšņi 6. janvāri regulējuma projekts tika skatīts bez solītajām izmaiņām. Tāpēc asociācijas pārstāvjiem ir pamatotas bažas, ka arī šoreiz ministrija centīsies izvairīties no šo punktu koriģēšanas 14. janvārī paredzētajā Ministru kabineta (MK) sēdē.

Šobrīd ir izveidojusies bīstama situācija, ka Ekonomikas ministrija nespēj norādīt nevienu pieaicinātu ogļūdeņražu ieguves speciālistu – praktiķi ar attiecīgu izglītību un pieredzi, kas būtu konsultējis gatavojot minētās nozares Ministru kabineta noteikumu projektu, no kā izriet, ka projekts tapis tikai „uz papīra”. Tas nav pieļaujams tik komplicētā un investīciju apjomīgā nozarē, uzsver BOIIA. Saskaņā ar pašreiz valdības noteikumu projektu sauszemes licenciātiem nebūs iespējams veikt tehnisko projekta realizāciju, kā arī izpildīt pašas Ekonomikas ministrijas apstiprināto minimālo izpētes programmu esošajiem licenciātiem sauszemē. BOIIA ministrijai joprojām joprojām piedāvā uzklausīt priekšlikumus un skaidrojumus no ogļūdeņražu ieguves speciālistiem ar atbilstošu izglītību un starptautisku praktisku pieredzi tieši šo dabas resursu ieguves jomā.

Tā kā nākamā MK sēde nozīmēta jau 14.janvārī, BOIIA noteikti līdz tam vēlas atkārtotu tikšanos ar Ekonomikas ministrijas atbildīgajām amatpersonām, lai panāktu vienošanos par 2013. gada 19. decembrī aizsāktajiem kopsaucēja variantiem, kurus varētu iekļaut noteikumu projektā un beidzot ieviest nozarē pieņemamu, efektīvu un pamatotu regulējumu.

Darbs pie jaunas ogļūdeņražu izpētes un ieguves kārtības izstrādes tika uzsākts vēl 2011. gada septembrī, taču līdz šim brīdim nav izdevies izstrādāt visiem pieņemamu noteikumu redakciju. Aktīvi savu interesi piedalīties valdības noteikumu projekta „Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi” saskaņošanā šo gadu laikā izteikuši vairāki uzņēmumi, kā arī nozares asociācija - Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija.

Tomēr ministrijas priekšlikumi pieņemami bijuši vienīgi ārvalstu kapitāla kompānijām, kurām izsniegtas licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā.

Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi faktiski ir valsts partneri jūras dzīļu resursu apguvē un tos neskar tas, kādas prasības noteiks darbībām sauszemē, kas Latvijā ir privātīpašnieku resurss un kuru apguve krasi atšķiras gan tehnoloģiski, gan juridiski.

Sauszemē aktīvi darbojas Gudenieku atradņu apsaimniekotājs SIA „Baltic Oil Management”, kurš vienīgais ir nonācis līdz praktiskiem izpētes darbiem un veicis jau piecus urbumus, tiesa - ar dažādiem rezultātiem. Uzņēmums piedāvāja virkni priekšlikumu, kā arī argumentētus iebildumus ministrijas izstrādātajiem noteikumiem, tomēr ierēdņu izpratni pagaidām naftas pētniekiem nav izdevies panākt.

Neatbildētie jautājumi

Tikmēr Kasjauns.lv gaida skaidrojumu Ekonomikas ministrijas par noteikuma projekta „Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi” izstrādi. Ministrijas preses sekretāre atbildes solīja līdz pirmdienas, 13. janvāra, pēcpusdienai. Ceram līdz otrdienas, 14.janvāra, sēdei (kurā plānots galīgajā versijā pieņemt jaunos, joprojām nesaskaņotos noteikumus) rast atbildes par neizprotamo un pat absurdo valsts politiku dabas resursu apguves kavēšanā:

* kādēļ nav izstrādāti atsevišķi regulējumi ogļūdeņražu izpētei un ieguvei sauszemē un jūrā, kur starp šiem ir tik liela atšķirība un tik maz kopīga (atšķiras tehnoloģijas, īpašumtiesības, apkārtējās vides un būvnormatīvu prasības)?

* kādēļ Ekonomikas ministrija ilgstoši publiskotajā informācijā norāda uz ar nozares pārstāvjiem sekmīgi saskaņotajiem noteikumu punktiem, kamēr šie komersanti pārstāv tikai ar valsts īpašumā esošo jūras iegulu izpēti, bet tiek ignorēti komersanti, kuri nodarbojas ar izpēti sauszemē un kurus vistiešāk skartu aplamu prasību sekas un ar to izpildes neiespējamību saistītie zaudējumi?

* Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija pastāvīgi piedāvā praktiskā pieredzē balstītu, ārvalstu ekspertu izstrādātu kompetentu ekspertīzi tehniskajos jautājumos, kamēr Ekonomikas ministrija izvēlas iet savu ceļu un neņem vērā speciālistu viedokli un ieteikumus. Kādu teorētisku un praktisku speciālistu piesaistīšana ministrija ļāvusi izstrādāt esošo noteikumu redakciju, kuru pamatot tā nespēj citādi, kā vien apsūdzot uzņēmējus ļaunprātībā un pieminot „sabiedrības interesēs” īstenojamu „lielu investīciju projektu” veicināšanu. Vai tiešām reāli šie specifiskie noteikumi ir tapuši pie ministrijas ierēdņu galdiem?

* ja visā pasaulē tiek praktizēta urbumu nepārtraukta ekspluatēšana, lai neapdraudētu sekmīgu ogļūdeņražu ieguvi, kādēļ Latvijai jākļūst par pirmo pionieri jaunā naftas ieguves tehnikā – izrakt urbumu, to aizkonservēt, tad atkal mēģināt no tā kaut ko iegūt? Vai Saeimā noraidītās prasības tomēr ir vairāk vērtas par „melno zeltu”, ka tās tik spītīgi atkal jāvirza apstiprināšanai   valdībā?

Kas sūknē zemes dzīles resursus?

Pēc ģeoloģijas speciālistu atzinuma, sekmīgai izpētei nepieciešami aptuveni pieci gadi, bet likumā tam paredzēts termiņš līdz desmit gadiem. Kā šajā kontekstā skaidrojama Ekonomikas ministrijas izlolotā prasība noteikt divu gadu ierobežojumu visam izpētes procesam (720 dienu eksperimentālās ieguves periods, pēc kura paredzēts slēgt urbumus līdz komerciālas ieguves uzsākšanai)? Vai Ekonomikas ministrija plāno izpildīt Ministru kabineta komitejas 6. janvāra sēdē nolemto, protokolā fiksēto uzdevumu: „2.3. ņemot vērā sēdes laikā izteiktos viedokļus, lai līdzsvarotu visu pušu intereses, atkārtoti izvērtēt jautājumu par noteikumu projektā paredzēto eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves termiņu“?

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts laikrakstā „Dienas Bizness” 14. janvārī skaidro, ka ierobežojumus noteikts nepieciešams, lai komersants neizsūknētu kaimiņa zemju dzīlēs esošos resursus. Jautājums: vai šāds apsvērums varētu būt saistīts ar publiski paustajiem Gudenieku pagastā teritorijas uzpirkušā uzņēmēja Ulda Pumpura draudiem kavēt konkurējoša naftas izpētes projekta virzību (tai pašā laikā pašam neveicot nekādas darbības, lai paša spēkiem veiktu dzīļu izpēti)?

Jāteic, ka savulaik Pumpurs kādā intervijā ir teicis: „Jā, es vienā intervijā prognozēju, ka no turienes varētu izsmelt līdz 140 tūkst. tonnu. Mana zeme atrodas naftas iegulu augšgalā, tā ka zem mana īpašuma ir naftas dziļākais slānis. Dabūju no Maskavas visus diskus ar 1980-to gadu izpētes datiem. Zinu, ka naftas bizness ir grūts. Mīņāšanās turpinās kopš 2003.gada. Diviem uz tās mazās teritorijas nav ko rosīties. Uzņēmējs Pēteris Šmidre ir no Ekonomikas ministrijas izkārtojis naftas izpētes atļauju, arī uz Gudenieku pagastam piederošās zemes. Iespējams, ka pieaicinātie speciālisti Šmidri tīšuprāt muļķo. Pie mazākā misēkļa ar urbumiem un straujāku izsūknēšanu, zeme uz 20 gadiem tiktu sabojāta ar gruntsūdens līmeņa celšanos. Esmu tur visu pārtraucis, netērējos un sagatavoju vēstules Šmidres kungam un Ekonomikas ministrijai, ka biznesā vienmēr ir jādalās…”

Ģeologs ar lielu pieredzi ogļūdeņražu izpētē un ieguvē Baltijas reģionā Anatolijs Hubļdikovs, kurš bijis „Kaliningradmorneftegazprom” ģenerāldirektora vietnieks un piedalījies vērienīgu izpētes un ieguves projektu pārraudzībā Kasjauns.lv teica:

„Naftas lauku atradni rūpnieciskai izmantošanai var uzsākt tad, kad veikta izmēģinājumu urbumu ekspluatācija. Tas prasa aptuveni piecu gadu ilgu darbu.

Viens no galvenajiem mērķiem izpētes ekspluatācijā ir izvērtēt urbuma produktivitāti. Ņemot vērā Kuldīgas atradnes naftas fizikālās īpašības, ir nepieciešams atradnes izpētes laika pagarinājums. Lai iegūtu objektīvus datus par atradni, šajā gadījumā, nav pieļaujama urbumu ilgstoša iekonservēšana.”

Sigita Poželaite, Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas vadītāja skaidro vēl kādu dīvainu prasību:

“Noteikumu projekts detalizēti paredz datu, paraugu un informācijas nodošanas kārtību. EM jānodrošina tādu datu apkopošana, kas būtu nepieciešama ārkārtas situāciju novēršanai – attiecīgi šie dati jau ir iekļauti katra licenciāta licencē. Papildus datu pieprasīšana licenciātam, kas tiek iegūti sauszemē par privātajiem līdzekļiem, nav pamatojama. Nav skaidrs kādiem citiem mērķiem tā tiktu izmantota, bez tam, tie būtu papildus izdevumi licenciātam, kas nav plānoti.”

Astrīds Freimanis, kas ilgstoši ir bijis galvenais naftas izpētes un ieguves ģeologs, kā arī piedalījies normatīvo aktu izstrādē par naftas resursiem, Kasjauns.lv saka: 

„1966. - 1980.gados esmu veicis naftas urbumu izpētes darbus, strādājis pie Kuldīgas naftas atradnes krājumu noteikšanas un 7 nelielu naftas iegulu izpētes ordovika iežos, piedalījies un vadījis pētījumu apkopošanu vairāk nekā 30 izpētes objektiem, tāpēc varu apliecināt, ka piedāvājumam veikt eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi ne ilgāk kā 720 dienas neatkarīgi no tajā izmantoto urbumu skaita nav nekāda pamatojuma un tas ir atrauts no ogļūdeņražu izpētes darbu tehnoloģijas. Urbumi tiek veikti pakāpeniski, un katrs no tiem pēc tā apgūšanas ir jāpieslēdz ekspluatācijai. Eksperimentālo ieguvi var veikt vienā vai vairākos urbumos atkarībā no atradnes lieluma un naftas resursu daudzuma. Eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve ir izpētes neatņemama sastāvdaļa, lai izpētītu un atrastu labāko naftas sūknēšanas tehnoloģiju. Eksperimentālā ieguve, tās sekmīga uzsākšana un turpināšana ir priekšnoteikums atradnes apgūšanai, debita palielināšanai, jo sūknēšanas process dod pieteci. Pārtraucot sūknēšanu (eksperimentālo ieguvi) var notikt neatgriezeniski procesi, kas ir izskaidrojams ar ģeoloģisko izbūvi. Piemēram, pētot Kuldīgas naftas atradni, ir konstatēts, ka nafta satur embrija vecuma smilšakmeni, kas iegul lokālas brahiantinlimāras struktūras velves daļā. Pēc naftas atradņu klasifikācijas tā ir pazemes ūdeņos peldošā atradne, kuru no apakšas balsta mineralizēti kembrija sālsūdeņi un pārsedz blīvi, fluīdu necaurlaidīgi māli. Naftas nosaukums var tikt izteikts kā mazsēraina, parafinēta, sveķaina nafta, kuras blīvums pārsniedz 0,90g/cm3. Zemā pazemes temperatūra (-21), kā arī lielais smago frakciju saturs naftā izpaužas lielā tās viskozitātē, kas stipri apgrūtina naftas pieteci urbumā un tās izsūknēšanā. Tas nozīmē, ka sūknēšanas pārtraukums automātiski rada naftas pieplūdes pārtraukumu, sālsūdens un mālu negatīvu iedarbību, kas kopumā var novest pie tā, ka urbums turpmāk naftas ieguvei nav izmantojams.”

Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA