28 gadus veca rīdziniece vairāk nekā 7 gadus spiesta uz dzīvi nolūkoties tikai caur istabas logu
Vairāk nekā septiņus gadus 28 gadus vecā rīdziniece Nadežda uz dzīvi skatās tikai caur istabas logu. Jau vairāk nekā divus gadus viņa ir cerības pilna, ka drīzumā beidzot varētu patstāvīgi izkļūt no mājas bez visu kaimiņu iesaistes un iegūt darbu. Nadeždai Karasjovai ir Šarko-Marī-Tūta slimība, spastiskā spinālā paralīze un invaliditāte no bērnības, vēsta TV3 raidījums “Bez Tabu”.
“Es nevaru iziet ārā, aiziet uz veikalu, nekur nevaru tikt. Dzīvoju otrajā stāvā, lifta nav. Jau septiņus gadus mums neviens nepalīdz, tikai kaimiņš,” stāsta jaunā sieviete.
Nadežda patlaban ir 55. rindā, lai viņai piešķirtu kāpņu pacēlāju, un pēdējie divi gadi pavadīti ne vien rindā, bet arī nemitīgā sarakstē un birokrātisko šķēršļu laušanā ar Rīgas domes Labklājības departamentu un citām institūcijām. Izrādās, prioritāte ir strādājošiem invalīdiem, taču Nadeždai izredzes atrast piemērotu darbu esot visai mazas.
Tieši tādēļ arī labklājības departamenta pārstāvji iesaka Nadeždai nepadoties. Būt vēl aktīvākai, piemēram, iegūt vēl vienu augstāko izglītību vai sameklēt darbu, jo tā esot vienīgā iespēja, kā pāatrināt rindu.
“Es teikšu, ka Latvijā invalīdam būt ir grūti. Mums piedāvāja dzīvokli, kas piemērots pirmās grupas invalīdam, bet tur nebija iespējams dzīvot,” teic Nadeždas mamma Olga.
Lai gan sievietei ir augstākā izglītība, viņa ir saskārusies ar diskrimāciju darba iegūšanas procesā.
Šobrīd rīdzinieces pusē nostājusies biedrība “Apeirons”, pretēji Rīgas domes Labklājības departamentam, solot ātrāku un individuālu Nadežas gadījuma izskatīšanu. Taču konkrētu atbildi sieviete aizvien nav saņēmusi.
Visu stāstu skaties šeit:
