Pēc vairākiem gadiem ar zagtu pasi iztukšo bankas kontu un nopērk dārgu telefonu

Kā pēc trim gadiem ar nozagtu pasi tika iztukšots bankas konts un gandrīz bloķēts mobilais telefons, savā blogā stāsta sistēmanalītiķis un datorists Gints Plivna. Jāteic, ka savas nodarbošanās dēļ Gints zina, kā rīkoties šādos gadījumos un aizsargāt datus. Citam viņa bēdubrālim būtu daudz sarežģītāk pierādīt savu taisnību un izkulties no nepatikšanām.

„Viss sākās pirms nu jau četriem gadiem. Pats, protams, biju vainīgs, mašīnā aizmirsu maku ar visiem dokumentiem, no rīta logs bija izsists un maks ar dokumentiem nozagts. Protams, standarta procedūras - policija, eksperts, kriminālprocess, izmeklēšana. Mašīnai logu ielika jaunu, staigāju pa iestādēm pēc visiem dokumentiem, viss it kā noklusa,” raksta Plivna un turpina:

„Pagāja trīs gadi. Par šo notikumu jau biju gandrīz aizmirsis. Tad kādu dienu, veicot pavisam ikdienišķu naudas ņemšanu no bankomāta, tas pievāca karti, un izmeta ārā lapiņu, ka karte esot anulēta. Pārvarējis pirmo pārsteigumu, zvanīju bankai apjautāties, kas notiek. Un tur, lūk, sākās jautrība. Bankas operators man laipni paskaidroja, ka jauno karti es varēšot saņemt Daugavpilī. Manā balsī un izteikumos, maigi izsakoties, bija jūtama zināma nervozitāte, nevaru droši apgalvot, ka tur neiespruka pa kādam vārdam austrumu lielā brāļa valodā.

Aizejot mājās, skatījos internetbankā, kas tad noticis. Tur mani gaidīja jauns pārsteigums – no bankas konta bija izņemta visai ievērojama summa. Atkal jauns zvans operatoram un gara vēstule bankai.

Nākamajā dienā kļuva skaidrs, ka kāds manā vārdā ir gan noņēmis no konta naudu, gan pieprasījis jaunu karti. Paviesojos bankā arī klātienē, un jau tobrīd man bija diezgan liela pārliecība, ka ir uzpeldējusi pirms trīs gadiem zagtā pase. Par laimi, mājās bija saglabājusies policijas izziņa par maka un dokumentu nozagšanu un kriminālprocesa uzsākšanu, jo bez tās mans stāsts bankā izklausītos krietni nepārliecinošāk”.

Valsts informācijas sistēmām nav nekāda jēga

Šis bija brīdis, kas Plivnam radīja izbrīnu un nesapratni, par to, kāda jēga ir no datubāzēm un informācijas sistēmām, ja tās neizmanto:

„Latvijā jau vismaz piecpadsmit gadus ir nederīgo dokumentu reģistrs. Tā ziņas izmanto vesela virkne valsts informācijas sistēmu (pats vismaz vienu tādu lielā mērā esmu specificējis) un, kas vēl trakāk – jebkura persona ar interneta pieslēgumu var apskatīties dokumenta derīgumu gan Iekšlietu ministrijas mājas lapā, gan latvija.lv e-pakalpojumā.

Bankas drošības nodaļas pārstāvis man stāstīja, ka pases derīgums tiekot pārbaudīts tikai kontu atverot, bet pēc tam vairāk nē. Te nu gan jāsaka, ka viņiem bija nokopētas (un jādomā sistēmā ievadītas) gan mana vecā, gan jaunā pase, tā kā principā šāds reģistrs nemaz nebija nepieciešams, jo, vismaz cik man zināms, personai Latvijā nevar būt derīgas vienlaicīgi divas parastas pases. Tā kā teiksim tā – mana pārliecība par banku drošumu Latvijā sāka lēnām šķobīties. Par labu bankai gan jāsaka, ka komunikācija notika ļoti pieklājīgi, banka apzinājās savu kļūmi un nedēļas laikā visa nauda kontā tika atgriezta, ieskaitot maksu par atkārtoto karti. Ņemot vērā turpmāko attieksmi, lai jau nu bankas nosaukums šoreiz izpaliek. Ar to arī pirmais notikums noslēdzās, bet klusums nebija ilgs”.

Pēc mēneša Plivnam uz mobilo telefonu pēkšņi sāka pienākt dīvainas īsziņas, un atkal pie vainas bija nozagtā pase. Viņš stāsta:

„Pagāja mēnesis un LMT telefons sāka sūtīt īsziņas par nesamaksātu rēķinu. Ņemot vērā to, ka līdz šim automātiskā maksājuma limits bija veiksmīgi izturējis visa veida rēķinu svārstības, tas bija ļoti neparasti. Vēl neparastāk kļuva tad, kad piezvanot uzzināju, ka esmu LMT parādā divreiz lielāku summu, kā parastais rēķins. Pavisam neparasti palika pieslēdzoties manslmt.lv un ieraugot, ka esmu kļuvis par jauna nemaz ne lēta telefona un pieslēguma īpašnieku. Nekas cits neatlika kā doties rakstīt iesniegumu LMT centrālajā ēkā Ropažu ielā.

Klientu apkalpotājai vispirms parādīju pasi un uzdevu nekaunīgu jautājumu: „Kā jūs ziniet, ka šī pase nav zagta?” Viņa paskatījās uz mani, kā uz mazliet ķertu, sāka skatīties pasē un stāstīt man, ka pase jau esot vēl derīga, jo termiņš redz neesot beidzies. Īsti nesaprotot loģiku, vai tiešām viņasprāt zog tikai pases ar beigušos derīguma termiņu, atmetu šīm pūlēm ar roku un rakstīju garu un plašu iesniegumu, pieminot arī iepriekšējo krāpniecības gadījumu un iesniedzot izziņu par zagto pasi.

Iesniegumā lūdzu arī mani informēt kur, kā un uz kāda pamata ir šis (man nezināmais un uz mana vārda) līgums noslēgts. Šoreiz pārmaiņas pēc tā izrādījās kāda Latgales mazpilsētiņa.

Ar LMT lietas tik gludi, kā ar banku, negāja. Pēc pirmās atbildes par to, kur līgums noslēgts, iestājās klusums, manas e-pasta vēstules iekrita melnajā caurumā, uz iesniegumu neatbildēja, sūtīja tik īsziņas (vismaz pāris) par nenomaksātiem rēķiniem (jo es, protams, tos nemaksāju), bet pavisam telefonu arī nenoslēdza. Pēc mazliet vairāk kā mēneša kopš sākotnējā iesnieguma un nākamajā dienā pēc zvana un vēstules, kurā informēju par plāniem meklēt citu operatoru, atnāca atbilde, ka pret mani materiālas pretenzijas neesot. Veica pārrēķinu, jaunais pieslēgums ar visu telefonu no rēķina tika izkļauts.

Uz sākotnējā iesnieguma jautājumu, vai LMT pārbauda pases derīgumu, tā arī nekāda atbilde netika dota. Laikam jau tas apstiprina acīmredzamo – pārbaude netiek veikta. Pie tam interesanti ir tas, ka dīleri, slēdzot līgumu ar privātpersonu, kopē iesniegto personu apliecinošo dokumentu un sūta to LMT. LMT tad to marinē parasti vismaz minūtes pārdesmit, līdz sniedz atbildi. Kāpēc šai laikā nevar arī pārbaudīt, vai dokuments ir derīgs? Laikam jau nav svarīgi”.

Raksta oriģinālu var lasīt Ginta Plivnas blogā: http://datubazes.wordpress.com/2013/11/02/ko-var-izdarit-ar-zagtu-pasi-telefons-nauda/