foto: Rīgas dome
FOTO: nejēdzību ceļvedis: eksperts skaidro, kā var uzlabot gājēju ikdienu Rīgas ielās
Rīgai gājēju pāreju un ietvju uzlabošana ir vitāli nepieciešama.
Runā Rīga
2024. gada 4. aprīlis, 08:52

FOTO: nejēdzību ceļvedis: eksperts skaidro, kā var uzlabot gājēju ikdienu Rīgas ielās

Antra Boitmane

Jauns.lv

Aizvien biežāk uz ceļiem notiek satiksmes negadījumi, kuros uz gājēju pārejām smagi cieš vai dzīvību zaudē gājēji - šāda tendence iezīmējas apdrošinātāju statistikā. Arī oficiālie valsts dati liecina, ka gājēji ceļu satiksmē pērn cietuši biežāk. Kas uzlabojams Rīgas ielās, kā un kāpēc, portālam Jauns.lv skaidro nozares eksperts apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Mārtiņš Kozlovskis.

Pēc Valsts policijas (VP) informācijas, pagājušogad Latvijā noticis 781 ceļu satiksmes negadījums ar gājēju iesaisti, kas ir par 60 negadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. 30 no tiem diemžēl beigušies ar gājēju nāvi.

Kozlovskis skaidro, ka Rīgā šajā ziņā ir daudz darāmā. "Bieži ir dzirdami argumenti, ka jāmaina braukšanas kultūra, uz ielām jāizvieto vairāk policistu, bet policistu uz katra strūra nav iespējams nolikt un kultūru nevar tik viegli mainīt, kā arī tas nav galvenais iemesls, kāpēc citās pilsētās ceļu satiksmes negadījumos necieš tik daudz cilvēku, kā pie mums," norāda "Pilsētas cilvēkiem" pārstāvis.

Gājēju pārejas

Kā vienu no galvenajām problēmām Rīgas ielās Kozlovskis min pāreju trūkumu un to nedrošo izbūvi.

“Piemēram, veidojot gājēju pāreju uz ceļa, kur ir vairāk par vienu joslu vienā braukšanas virzienā, nepieciešami papildus elementi drošības uzlabošanai. Tā var būt drošības saliņa starp brauktuves joslām- ideālā gadījumā pacelta gājēju pāreja ar brauktuves sašaurinājumu. Šāda situācija liek auto samazināt ātrumu pirms pārejas šķērsošanas, neatkarīgi no tā, vai braucējs uz tās esošo gājēju ir pamanījis,” vērš uzmanību Koszlovskis.

Piemēru, kā sašaurināt brauktuvi ar pagaidu elementiem pie neregulētas gājēju pārejas var vērot pie Uzvaras parka Bāriņu ielā. “Nākotnē, kad iela tiks pārbūvēta, tur būtu nepieciešams ieviest pastāvīgus elementus, kas vizuāli ir arī pievilcīgāki, piemēram bruģa segumu,” skaidro eksperts.

Pēc Kozlovska teiktā, paceltām gājēju pārejām un nepārtrauktām ietvēm vajadzētu būt visās mazākas satiksmes ielās, kur nav tik intensīva satiksme un kuras primāri auto braucēji izmanto, lai piebrauktu pie savas dzīvesvietas.

foto: ite.org
Sašaurināta brauktuve pie neregulējamas gājēju pārejas.
foto: Ekrānuzņēmums no Goole Maps
Bāriņu iela.

Kozlovskis stāsta, ka kļūdas pieļaujam arī jaunajos projektos. Ļoti slikts piemērs, kā veidot pāreju, viņaprāt, ir Hanzas un Mihaila Tāla ielu krustojums. Tā vietā, lai tur gājēju pāreja būtu pacelta, kas uzlabotu gājēju drošību un veicinātu auto plūsmu, ir izveidotas divas joslas ar saliņu to vidū, kas šajā vietā nav nepieciešams.

“Lai iepriekšminēto situāciju novērstu, vietām pilsētā varam redzēt gājēju barjeras, kas neļauj krustojumu šķērsot taisnākajā trajektorijā. Šādas barjeras ne tikai degradē pilsētvidi, jo ir neglītas, bet tās arī neuzlabo ne gājēju ērtību, ne drošību. Sadursmē ar automašīnu barjeras var smagi ievainot ne tikai gājēju, bet arī šoferi,” spriež speciālists. 

Eksperts stāsta, pirms pāris gadiem šāds incidents noticis Jelgavā, kad barjera auto vadītāju nogalināja.

“Ideālā gadījumā šādā situācijā būtu jāveidot krustojuma sašaurinājumi ar paceltām gājēju pārejām un metāla, betona stabiņiem, vai citiem elementiem, kas auto sadurmes rezultātā, to apturēs un pasargās gan gājēju, gan autobraucēju,” viņš iesaka.

foto: Ekrānuzņēmums no Goole Maps
Hanzas iela.
foto: Ekrānuzņēmums no Goole Maps
Augusta Deglava iela.
foto: Pilsetacilvekiem.lv
Pārprastā barjeru drošība.

Kā labu piemēru Kozllovskis min atjaunoto Ģertrūdes ielu, kur krustojumā ar Tērbatas ielu kā pagaidu elementi tika ieviesti plastmasas stabiņi, kas ielas pārbūves laikā tika aizvietoti ar ietves paplašinājumu, norobežojot ar betona stabiem. "Sašaurināti krustojumi ar paplašinātām ietvēm, kas norobežotas ar stabiņiem labi parāda autovadītājam, ka automašīnu krustojumā novietot nevar, nebloķējot gājēju kustību un vienlaikus nenoslogojot policijas darbu."

foto: Ekrānuzņēmums no Goole Maps
Tērbatas un Ģertrūdes ielas krustojums.
foto: Ekrānuzņēmums no x.com
Pareizs paaugstināts krustojums Roterdamā.

Ietves

Lai uzlabotu gājēju drošību un ērtības uz ietvēm, kā būtisku aspektu eksperts min jau iepriekš nosauktās nepārtauktās ietves. Tas ne tikai padara krustojuma šķērsošanu ērtāku, bet liek auto samazināt ātrumu un uzmanīties pirms krustojuma šķērsošanas. 

Kozlovskis ir pārliecināts, ka būtiski ir nodalīt no ietves velojoslas vai veloceļus, lai gan velo, gan skrejriteņu braucēji tos var izmantot, netraucējot gājējiem un neradot bīstamas situācijas. Papildus tam, nodalītas velojoslas vai veloceļi dod papildus drošības barjeru starp brauktuvi un ietvi, samazinot iespēju, ka lietus laikā gājēju apšļakstīs garām braucošs auto.

foto: Mārtiņš Kozlovskis
Piemērs Amsterdamā.

Kā vēl vienu no no problēmām, ko bieži var novērot Rīgas ielās, Kozlovskis min tā saucamos “amerikāņu kalniņus”, jeb ietves pazeminājumus iebrauktuvēs. Kā sliktu piemēru uzskaitot salīdzinoši nesen atjaunoto ietvi Ojāra Vācieša ielā. Viņaprāt, šādas iebrauktuves apdraud gājējus - brauktuvē iebraucošais autovadītājs var nesamazināt ātrumu, tai pietuvojoties, jo iebrauktuve ir nolaista līdz brauktuves līmenim. 

Papildus problēma ir ietves slīpums, jo lietus laikā tur krājas peļķes un atkalas laikā veidojas ledus, kas būtiski apgrūtina gājēju pārvietošanos.

Kā labo praksi eksperts min iebrauktuves ar slīpu bortakmeni, piemēram, Stabu ielā. “Šāda iebrauktuve liek autovadītājam samazināt ātrumu, pirms tas iebrauc blakusteritorijā. Gājējam nerodas iespaids, ka ietve tiktu pārtraukta, iebrauktuvē neveidojas peļķes un apledojums,” atzīmē speciālists.

foto: Ekrānuzņēmums no Goole Maps
Ojāra Vācieša iela.
foto: Ekrānuzņēmums no Goole Maps
Stabu iela.

Pie problēmsituācijām Kozlovskis min arī uz ietves nelegāli novietotos spēkratus, kas apgrūtina vai padara neiespējamu ietves šķērsošanu, neizejot uz brauktuves vai spraucoties gar ēkas sienām, ierosinot to novērst uz ietves novietojot elementus, kas auto tur neļauj novietot.

“Tie var būt stabiņi, koki, velo novietnes, kādas redzamas Valdemāra ielā, kā arī puķu kastes un soliņi. Ja iespējams, kokus vajadzētu stādīt starp auto stāvvietām, lai tie nesamazina ietves platību. Šādi elementi ir īpaši svarīgi vietās pie iebrauktuvēm un krustojumos, kur novietoti spēkrati var aizsegt skatu citiem autovadītājiem, kas var nepamanīt tuvojošos gājēju.”

foto: Ekrānuzņēmums no Goole Maps
Krišjāņa Valdemāra iela.

Kozlovskis uzsver, ka vēl viens elements, ko Rīgā būtu nepieciešams likvidēt, ir Y veida krustojumi. Tādi it īpaši bieži redzami daudzos dzīvojamajos rajonos. To vietā nepieciešams veidot T veida krustojumu ar paceltu pāreju vai nepārtrauktu ietvi. 

"Melnsila, Lapu un Ormaņu ielas krustojumā, šāda veida krustojums ir īpaši nedraudzīgs gājējiem, kuri izvēlas brauktuvi šķērsot pa taisnāko trajektoriju un iet tālāk pa iestaigātu taciņu. Šī krustojuma pārveidošana par T veida krustojumu neko nemainītu auto plūsmu caurlaidībā, bet būtiski uzlabotu gājēju ērtības. “

foto: Ekrānuzņēmums no Goole Maps
Melnsila, Lapu un Ormaņu ielas krustojums.

Kozlovskis skaidro, ka lielāko daļu no šiem principiem būtu iespējams ieviest, neveicot lielas investīcijas, bet ieviešot standartus, kurus būtu jāievēro visos esošajos projektos - nav arī jāizgudro kas jauns, bet jāievieš lietas, kas veiksmīgi tikušas ieviestas citās Eiropas pilsētās.

"Atšķirībā no Viļņa un Tallinas, Rīgas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, lielai daļai pārvācoties uz blakus esošajām pašvaldībām, maksājot nodokļus tur, bet izmantojot Rīgas infrastruktūru, arī palielinot sastrēgumus, kas, savukārt, noved pie tā, ka Rīga nespēj atļauties uzturēt esošo infrastruktūru. 

Papildus tam, mums ir jākonkurē ar citām pilsētām, kas arī vēlas piesaistīt kvalificētu darbaspēku un tūristus. Bez pieejas maiņas šo tendenci mainīt būs izaicinoši un patīkama pilsētvide gājējiem ir vitāli svarīgs aspekts, lai cilvēki izvēlētos dzīvot un strādāt Rīgā,” skaidro eksperts.