Strauji pieaudzis valsts parāds un tā procentu maksājumu apmērs
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norāda, ka pieaudzis valsts parāds un diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028. gadā.
"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no IKP, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Stabilitātes programmas fiskālie rādītāji izriet no šī gada 12.februārī FDP sēdē apstiprinātajām makroekonomiskajām prognozēm, kas, ņemot vērā ekonomikas stagnāciju 2023.gadā, ir pasliktinājušās. Šim gadam prognozētā IKP izaugsme ir 1,4%, 2025.gadam - 2,9%, 2026.gadam - 2,5%, bet 2027. un 2028.gadam - 2,3%. Kopumā šāds izaugsmes scenārijs varētu ne tikai nesamazināt, bet, iespējams, vēl vairāk palielināt Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm, atzīst FDP.
Padome vērš uzmanību arī uz investīciju kavēšanos no privātā sektora puses. Investīcijas konkurētspējīgos inovatīvos projektos un cilvēkkapitālā ir vitāli nepieciešamas, lai nodrošinātu darbaspēka migrāciju no mazproduktīvām nozarēm uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kāpinātu produktivitāti, sekmētu izaugsmi un veicinātu budžeta ieņēmumu pieaugumu, akcentē FDP. Arī eksportā, kas līdztekus investīcijām ir kritiski svarīgs Latvijas tautsaimniecībai, joprojām nav atsākusies izaugsme, norāda FDP.
Ņemot vērā sarukušo inflāciju un zemo ekonomikas izaugsmi, FDP uzsver, ka nebūs viegli sasniegt šī gada budžeta likumā paredzēto budžeta deficītu 2,8% un strukturālo deficītu - 0,5% apmērā no IKP.
FDP aicina valdību bāzes scenārija pasliktināšanās gadījumā budžeta izpildes gaitā pēc iespējas taupīt ieekonomētos līdzekļus, lai sasniegtu nospraustos budžeta bilanču mērķus. Jaunais ES ekonomiskais regulējums, kuru Eiropas Parlaments apstiprināja 23.aprīlī, ne tikai dod dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību izdevumu trajektorijas noteikšanā, bet arī paredz efektīvākas sankcijas nosprausto mērķu nesasniegšanas gadījumā. Latvijai ir jāsaglabā labā reputācija kā valstij ar atbildīgu fiskālo politiku, un nospraustie fiskālie mērķi ir jāsasniedz, norāda FDP.
Attiecībā uz valdības prioritāti ievērojami kāpināt izdevumus aizsardzībai, FDP, neapšaubot aizsardzības stiprināšanas mērķi, kritiski raugās uz šādu izdevumu interpretāciju par vienreizējiem, kas neietekmē strukturālo bilanci. FDP vairākkārt ir uzsvērusi un pastāv uz viedokli, ka vienreizējie pasākumi valsts iekšējai un ārējai drošībai nav par tādiem atzīstami.
