"Pastaiga" jaunākajā numurā — Zaiga Gaile par teātra apmeklēšanas kultūru, "Gucci" jaunā kolekcija, modes un dārzu dizaina tendences, kā arī citas interesantas tēmas

Mēs satiekamies teju uz pusi dienas. Pirms intervijas izstaigājam visu JRT jauno māju. Tūlīt, tūlīt tā jau būs pieejama publikai. Nostaigājam pa to vairāk nekā piecus kilometrus! Viņa saka: “Kamēr viss nav redzēts, saruna nevar sanākt tāda, kādai tai jābūt.” Un viņai izrādās taisnība. Kā jau ar daudz ko, ko saka un dara arhitekte.

Žurnāla “Pastaiga” jaunajā numurā arhitekte Zaiga Gaile stāsta par Jauno Rīgas teātri, par arhitektūru, disciplīnu, izturību un gribasspēku. “Ir daudz cilvēku, kurus cienu, bet tā ir ilgus gadus izlolota cieņa. Cienu tos cilvēkus, kas strādā un iet uz savu mērķi. Tas neattiecas uz karjeras cilvēkiem. Šis vārds man riebjas. Nevaru teikt, ka man ir karjera, – man ir profesija. Man ir vēl divi vārdi, ko nelietoju un no kā man nāk vēmiens: radošums un garīgums. Tie ir tik nozelēti, un to nozīme ir tik degradēta, un, ja dzirdu, ka kāds atkal stāsta par savām radošajām mokām un garīgajām atklāsmēm... nu, kas tā par vaļību! Ir mākslinieki, meistari un amatnieki, kurus cienu, drīzāk es lietoju vārdu “mīlu”. Tā parakstu savas vēstules.”

 “Mēs gribētu atjaunotajā teātrī atgriezties pie ceremoniālām teātra apmeklējuma lietām – apģērba un apaviem. Manā bērnībā, kad gāju ar vecākiem uz teātriem un operu, bija pašsaprotami, ka vīrieši ģērba uzvalkus un sēja kaklasaiti, bet sievietes – attiecīgas kleitas. Publika redzama arī vēsturiskajās fotogrāfijās. Mammai vienmēr bija kurpju somiņa, viņa pārvilka apavus. Vīrieši atstāja garderobē galošas. Neviens nevarēja iedomāties iet teātra zālē ar dubļainiem zābakiem, vecos džinsos un izstaipītos džemperos. Vai šodien tā ir utopiska iecere? Man teiks, ka nav laika, nav naudas, tālu dzīvo, uzvalkus nevalkā un tā tālāk… Tas ir attieksmes un cieņas jautājums – pret teātri un cilvēkiem, kas to rada. Savstarpēja mijiedarbība – ko tu gaidi un ko tu saņem, un kā mēs cits pret citu izturamies. Pārrunāju šo jautājumu ar projekta partneri no Itālijas Emanuelu Barillu – viņas pirmais jautājums bija, vai bērni skolā pārvelk kurpes. Ja tas ir ieaudzināts, jaunā paaudze pieņems. Vīnē, piemēram, neviens neiedomāsies apmeklēt koncertu vai operu neformālā apģērbā; ja kāds ir atnācis šortos, un tā vienmēr būs, jūtas ļoti neērti. Atjaunotajā teātrī ir skaisti interjeri un ļoti labas koka grīdas – esam restaurējuši vecos dēļus un parketus. Piemēram, vīna hallē ir ieklāts vecās zāles parkets no 1901. gada, kuru atklājām pēc slīpās grīdas demontāžas. Tas bija izturējis 1931. gada ugunsgrēku, kad griesti iegruva uz krēsliem un cauri jumtam bija redzamas debesis. Masīvo ozola dēļu dimensijas mūsdienās nav pieejamas, jo tādi ozoli vairs nepaspēj izaugt. Restaurācijā ir ieguldīts liels cilvēku roku darbs. Vai slampāsim pa šo grīdu ielas zābakos?”

Vēl žurnālā

•    Zīmola stāsts. “Gucci” – no ekstravagances līdz klasikai. “Gucci” ir zīmols, ko pasaule pazīst ne tikai pēc monogrammas. Tas godam nopelnījis savu vietu popkultūrā un jau gadsimtu gozējas modesmīļu uzmanības saulītē līdzās pasaules slavenākajiem modes namiem. Taču 2024. gada pavasara/vasaras kolekcija, kas tapusi “Gucci” jaunā radošā direktora Sabato de Sarno vadībā, izpelnījusies dažādas kritiķu atsauksmes: gan uzslavas par burvīgi klasisku pavērsienu pēc Alesandro Mikēles pārgalvīgās ekstravagances, gan pārmetumus, ka šādi nebūtībā tiek aizlaisti visi modes nama sasniegumi. Modes nama vēsturē bijuši gan kāpumi, gan kritumi, un de Sarno jaunā pieeja zīmola dizainam, lai arī radikāli atšķirīga no “Gucci” stila, kādu to varēja vērot pēdējās trīs dekādes, nez vai radīs lielāko drāmu, ko šis itāļu ģimenes uzņēmums piedzīvojis.

•    Saruna ar pasaulslaveno režisoru Dmitriju Krimovu, kurš intervijā saka: “Negribas samaitāt savu nekrologu.” Tikāmies ar Krimovu tieši pirms viņa iestudējuma “Pīters Pens. Sindroms” pirmizrādes Nacionālajā teātrī, taču saruna neizbēgami skāra arī režisora jauno dzīvi ārpus Krievijas, aizvainojumus, cerību un… čības kā mājīguma metaforu.

•    Mode un balets: attiecības augstākajā līmenī. Pērn oktobrī Parīzē, izstāžu hallē “Grand Palais Ephemere”, modes nams “Chanel” demonstrēja 2024. gada pavasara/vasaras kolekciju. Slaidas un staltas meitenes baltās zeķbiksēs, kāda pat baltā baleta triko, ietērptas tilla un spalvu mākoņos ar plisējumiem, rišiņām un fliteriem, daudzslāņainos svārkos un dāsni izšūtos ņieburos, līdz ar šiem skatuviskajiem kostīmiem iznesa uz modes podija atgādinājumu: tieši pirms 100 gadiem Koko jaunkundze pārgalvīgi metās dēkā, kas izvērtās par nopietnu romānu, kurš savukārt atstāja pamanāmas pēdas modes un teātra vēsturē, – romānu ar baletu. Interesanti, ka toreiz, 1924. gadā, Šanele izraisīja sensāciju ar tieši pretēju pieeju – no balerīnu kleitu tradicionālā tilla un spalvām viņa kategoriski atteicās. Taču tendence, par ko mode var viņai pateikties, nav “par detaļām”; svarīgs bija pats sadarbības fakts. Kopš tā laika ar baleta kostīmiem grēkojuši daudzi slaveni modes mākslinieki. Kāpēc? Labs jautājums. 

•    Dārzu dizaina tendences – dārzs, kas elpo šodienu. Dārzs nav modes skates mēle, kas katru sezonu pieprasa kaut ko pilnīgi citu. Tomēr arī dārzu dizainā vērojamas noteiktas tendences, kas piemājas zaļo zonu padara mūsdienīgu ar laikmeta piedāvātajām iespējām. Gatavojoties dārza aktīvajai sezonai, eksperta viedokli par šābrīža aktualitātēm vaicājām dārzu mākslas uzņēmuma “Galantus” radītājam Ansim Birzniekam. 

•    Modē būs klusa greznība. Lai gan aizvadītajās desmitgadēs dzīves temps attīstījies nežēlīgi strauji, cilvēki arvien biežāk izvēlas dzīvi piedzīvot lēnāk, kvalitatīvāk un vienkāršāk. 2024. gada izteiksmīgākās dzīvesstila tendences solās mainīt cilvēka mijiedarbību ar apkārtējo pasauli, sākot ar tehnoloģijām, veselību, labsajūtu, vērtībām, interesēm, paradumiem un beidzot ar patēriņu, ko ietekmē sociālie, ekonomiskie, vides, globālie un citi faktori.

•    “Pastaigas” jaunākā numura stila stāsta centrālais elements – parūka. Saruna arī ar matu stilisti, augstās modes un slavenību frizieri, performanču mākslinieci un uzņēmēju Diana Payton, kura jau pošas ceļā uz Parīzes modes nedēļu. Vispār Diana ir daudzšķautņaina, ar viņu varētu runāt nedēļām, bet šoreiz – par modes nedēļu aizkulisēm, Parīzi, matu tendencēm, parūkām un Vagonu ielu. 

•    Aktuālākās pavasara/vasaras modes tendences: maksimāls mini, visaugstākā josta, ceriņkrāsas lillā, rozes, biznesa spēles un jaunā romantika.

Meklē žurnālu visās lielākajās preses tirdzniecības vietās vai abonē zurnali.lv