Viedokļi
2024. gada 13. marts, 06:08

Pēteris Šmidre par ekonomikas saistību ar valsts drošību: "Mīlam vai nemīlam Trampu, bet šai ziņā viņam ir taisnība"

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Uzņēmējs Pēteris Šmidre uzsver, ka ekonomika ir tā, kuras dēļ pasaulē vēstures gaitā ir izcēlušies absolūtais vairākums karu – ekonomika un karš ir ļoti saistīti jēdzieni. Karošana notiek naudas un resursu dēļ. Tāpēc no šāda aspekta jāvērtē arī šodienas situācija.

Pieņemts uzskatīt, ka valstī, kurā ir spēcīga ekonomika, arī ar drošības jautājumiem viss ir kārtībā. Tas taču liekas likumsakarīgi - ja valstij ir daudz naudas, tad līdzekļus jātērē aizsardzībai un drošībai, un otrādāk - ja ekonomika klibo uz visām četrām kājām, tad arī ar drošību ir problēmas. Bet vai šie pieņēmumi vienmēr atbilst patiesībai? Tādēļ Lielais jautājums: „Kā ekonomika ietekmē valsts drošību?” To Jauns.lv jautāja rakstniekam Jurģim Liepniekam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Pēteris Šmidre atbalsta Igaunijas iniciatīvu, kura ES dalībvalstīm rosina aizsardzības budžetam atvēlēt 3% no IKP, nevis 2%, kā tas ir pašlaik, un to novirzīt Ukrainai.

Uzņēmējs, salīdzinot ASV un Eiropas Savienības tēriņus aizsardzības jomai ar iekšzemes kopprodukta rādītājiem, teic, ka šai ziņā Eiropai nav ar ko lepoties:

„Vislielākais aizsardzības budžets pasaulē ir ASV – ap 850 miljardiem dolāru gadā, kas ir 3,5% no IKP, pret 210-280 miljardiem Eiropas Savienībā, kas pēdējos gados ir no 1,3 līdz 1,7 no ES iekšzemes kopprodukta. ASV iekšzemes kopprodukts ir ap 25 triljoniem, bet ES kopumā – ap 20 triljoniem. Tā kā tā starpība ir, jo mūsu IKP ir salīdzināms.

Tāpēc, mīlam mēs Trampu vai nē,bet, man liekas, viņam ir taisnība tai ziņā, ka viņš pateicis, ka amerikāņi neaizsargās Eiropu, jo mēs neesam apmaksājuši čekus.”

Savukārt Krievija šogad ievērojami ir palielinājusi savu budžetu, kaut gan īsti pateikt, cik lielā mērā, nav iespējams, jo Krievijā to nodalīt no visa pārējā ir ļoti grūti. Tur ir gan federālais budžets, gan vietējie apgabalu budžeti, ar kuriem rīkojas gubernatori. Un gubernatoriem arī uzdots no saviem budžetiem atvēlēt nozīmīgus līdzekļus kara vajadzībām, piemēram, organizēt militāras vienības, iegādāties kara tehniku un tamlīdzīgi.

Pēteris Šmidre atbalsta Igaunijas iniciatīvu, kura ES dalībvalstīm rosina aizsardzības budžetam atvēlēt 3% no IKP, nevis 2%, kā tas ir pašlaik, un to novirzīt Ukrainai: „Tad šī starpība vairs nebūtu un jautājums būtu atrisināts”.

Kā Pēteris Šmidre vērtē valsts ekonomisko stāvokli saistībā ar tās drošības un militārām spējām , skatieties Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.