Cik lielas kompensācijas par “nacionalizētajiem mežiem” saņem meža īpašnieki, un par ko nevar vienoties valdība
Teju tūkstotis meža īpašnieku otrdien, 5. martā, pulcējas pie valdības ēkas Brīvības bulvārī, lai pieprasītu lielākas kompensācijas par pēc būtības valsts “nacionalizētajiem” mežiem: viņi nav mierā ar to, ka valsts viņu īpašumos aizliedz veikt saimniecisko darbību, tos pasludinot par īpašām dabas aizsargājamajām teritorijām vai mikroliegumiem. Labākajā gadījumā viņi kompensācijā saņem tikai 190 eiro gadā par hektāru, kas bieži vien nesastāda pat vienu procentu no meža tirgus vērtības.
Zemnieki protestē pret nozaru nesakārtotajiem jautājumiem
Rīgā pie Ministru kabineta pulcējies gandrīz tūkstotis mežsaimniecības un lauksaimniecības nozaru pārstāvju, lai protesta akcijā paustu nostāju pret nozaru nesakārtotajiem ...
Neiedziļinoties grāmatvedības un budžeta peripetijās, valsts privātmežam nosakot īpašu vides aizsardzības statusu, piemēram, tajā uzejot kādu retu augu vai putna ligzdu, īpašniekam tajā aizliedz veikt saimniecisko darbību, par to izmaksājot pēc mežinieku uzskata niecīgu jeb simbolisku kompensāciju. Līdz ar to meža nozarē strādājošie paliek par bezdarbniekiem un līdz ar to arī bez iztikas līdzekļiem.
“Darba grupas nav spējušas vienoties”
Valdība un politiķi gadu no gada sola pārskatīt kompensācijas sistēmu un atrast “taisnīgu risinājumu”, bet nekur tālāk par vārdiem nav tikts. Te jāpiebilst, ka kompensācijas apmērs naudas izteiksmē jau nav pārskatīts vairāk nekā desmit gadus, kaut arī pēdējā desmitgadē ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules tautsaimniecība piedzīvojusi būtiskus ekonomiskus satricinājumus. Kompensācijas apmērs pēdējo reizi tika apstiprināts 2013. gada Ministru kabineta “Noteikumos par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru”.
Zemkopības ministrs Armandas Krauze (ZZS) nule deklarējis, ka vajadzīga “taisnīgāka kompensācijas sistēma”, bet konkrētus ciparus gan nenosauca. Taujājot atbildīgajās ministrijās un iestādēs par to, kādi konkrēti priekšlikumi tiek izstrādāti un vai meža īpašnieki var rēķināties ar lielākām kompensācijām, Jauns.lv pie konkrētas atbildes netika, kā vien pie apgalvojumiem, ka “pie tā tiek strādāts” un atbilde meklējama nevis viņu, bet citā iestādē. Tāds “riņķa dancis”.
Zemkopības ministrijas (ZM) preses pārstāve Rūta Rudzīte Jauns.lv ieteica par par atbalsta naudu (kompensāciju meža īpašniekiem) interesēties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) , jo “ZM šajā situācijā ir “prasītāja”, bet naudas kūrē VARAM.”
Savukārt Lauku atbalsta dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža uz jautājumu, vai ir plānots un notiek sarunas, ka šīs kompensācijas varētu būt lielākas, bilda: “Jautājumu par kompensāciju izmaiņām vai izmaiņām nosacījumos var atbildēt kolēģi Zemkopības ministrijā.”
Bet VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa atbildēja, ka pie kopsaucēja šajā jautājumā nevar nonākt: “Risinājumi tiek meklēti, bet viss saistīts ar papildu finansējumu, kas nepieciešams kompensāciju izmaksai. VARAM līdz šim ir bijušas divas darba grupas par kompensāciju jautājumiem, kurās izskatītas iespējas ieviest arī jaunus kompensāciju mehānismus, tomēr darba grupas nav spējušas vienoties par jauno kompensāciju mehānismu ieviešanas nosacījumiem. VARAM ir prasījis papildus finansējumu plānojot budžeta prioritātes (piemēram, zemes atpirkšanai), tomēr tas nav atbalstīts. Grūtākais ir atrast tieši finanšu avotu.
Saskaņā ar 2023. gada 21. novembra Ministru kabineta sēdes protokolu “Noteikumu projekts “Noteikumi par dabas liegumiem”” VARAM kopā ar ZM un Klimata un enerģētikas ministriju, līdz šī gada 31.maijam ir jāizstrādā un valdībai jāiesniedz priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās teritorijās, vienlaikus nosakot, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.”
Kompensāciju apmērs
Meža īpašnieki prasa kompensācijā maksāt tīro tagadnes vērtību – proti, šodienas audzes tirgus vērtību. Bet kompensācijas apmērs ne tuvu nav tam.
Pašlaik Dabas aizsardzības pārvalde izmaksā šādas kompensācijas, ja īpašums atrodas Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā (gadā):
* ja aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai, ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē – 157 eiro par hektāru;
* ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē – 128 eiro par hektāru;
* ja aizliegta koku ciršana kailcirtē – 43 eiro par hektāru.
Savukārt no Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna izmaksā atbalstu, ja īpašums atrodas “Natura2000 teritorijā”;
* ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte – 196 eiro par hektāru;
* ja aizliegta galvenā cirte – 145 eiro par hektāru;
* ja aizliegta kailcirte – 52 eiro par hektāru.
